Skaistumkopšana ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm
“Covid-19” ierobežojumu laikā. Latvijā tie ir ap deviņiem tūkstošiem cilvēku,
kuru personīgās un ģimenes dzīves piedzīvo nozīmīgas un nereti neatgriezeniskas
pārmaiņas. Aizvien vairāk dzirdams par salonu aizvēršanu un inventāra
pārdošanu. Arī masiere Evija Balode-Selecka ir pieņēmusi lēmumu aizvērt
skaistumkopšanas salonu Jelgavā.
– Tātad lēmums ir pieņemts un pārmaiņas
ir neizbēgamas.
Jā, skaistumkopšanas salonu “Body Code”, kas
darbojās sešus gadus, veram ciet, tā vairs nebūs. Pārējām speciālistēm nav
atļauts strādāt, taču par telpām ir jāmaksā un es vairs nevaru segt īres maksu
nezināmu laiku. Man savā ziņā ir paveicies, jo esmu ārstniecības persona un
drīkstu strādāt, tādēļ esmu izlēmusi par labu savam atsevišķam ārstniecības
kabinetam. Man ir ļoti žēl, ka tā, bet šis ir laiks, kad viss mainās un mums ir
jāspēj mainīties līdzi.
– Vai var teikt, ka “kovid” ierobežojumi
aizvēra “Body Code”?
Es negribu vainot ne “kovid”, ne kādu citu. Bija
laiki, kad bija lieli skaistumkopšanas saloni ar administratoru un telefonu,
kas zvanīja, cilvēkiem, kas nāca no ielas, tagad tas viss ir beidzies.
Skaistumkopšanas joma kā tāda pārveidosies, iespējams, būs mazi kabinetiņi un
privātpraksītes. Lai gan man ļoti patika tas laiks, kad cilvēki šeit nāca un
jutās labi. Tagad ir drūmi aiziet uz darbu apliet puķes, padzert tēju klusumā,
atceroties, ka iepriekš te bija rosība un sarunas. Skaistumkopšana vispār ir
tāda sievišķīga padarīšana, un ir jauki, ja ir labs kolektīvs, kas mums,
protams, bija.
– Jo daudzām sievietēm skaistumkopšanas
salons nav tikai vieta, kur masē muguru vai lako nagus, tas ir kas vairāk.
Liela daļa sieviešu skaistumkopšanu bija atradušas
kā vietu, kur atpūsties. Tā nav tikai masāža, tā ir arī vide, ko radi. Ja pats
labi jūties tur, kur esi, arī citi to jūt. Šeit nekad nav bijis tā, ka ātri
izmasē vienu, tad uzreiz nāk nākamais pēc pieraksta. Te ir komunikācija,
sarunas, tēja un atpūta. Kopā būšanas laikam man pietrūks visvairāk. Taču es
cenšos nenožēlot, tas ir gabaliņš, kas vienmēr paliks sirdī.
Tagad atkal ir kaut kas jauns, un es pieļauju, ka
tas nebūs sliktāks, vienkārši ir grūti atlaist veco un pieņemt jauno. Daudziem
ir grūti, arī man šis lēmums nav viegls, bet es esmu pateicīga par to, kas man
ir. Es daudz nepārdzīvoju, jo viss mainās, līdzīgi kā gadalaiki – ir pavasaris,
vasara, ziema, laiks iet uz priekšu. Visiem būtu vieglāk, ja mēs katrs darītu
to, ko varam, un neskatītos, ko kāds nedara vai dara nepareizi.
Visu interviju lasiet 18.februāra “’Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā arhīva
