Ieilgusī
ziema sola zemniekiem saspringtu darbu cēlienu aprīļa otrajā pusē un maija
sākumā, dažās nedēļās steidzot apdarīt to, kam citus gadus sanāca atvēlēt
vairāk laika. Optimismu par labu ražu vairo fakts, ka sniega lēnās kušanas dēļ
lielā daļā lauku augsnē uzkrājies pietiekams daudzums mitruma, lai augi
izturētu sausuma periodus.
Tā
kā īsti pavasarīgu laika apstākļu iestāšanās ir aizkavējusies un laukus
joprojām ik pa laikam pārklāj sniegs, zemnieki vēl nespēj pilnvērtīgi ķerties
pie sējas darbiem. Daži saimnieki sākuši pupu sēšanu, bet liela daļa lauku
joprojām ir pārāk slapji, lai traktori varētu tos apstrādāt. Līdz ar siltāka
laika iestāšanos, zemniekiem būs darba pilnas rokas. Lielā daļā ziemāju sējumu
pirmā augu piebarošana ir veikta, taču augu aizsardzības pasākumus nebūs
iespējams veikt pakāpeniski kā citus gadus, kad zemnieki varēja vispirms
apstrādāt rapša laukus un tad ķerties pie ziemas kviešiem. Tagad viss būs
jādara vienlaikus, informē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Latraps” komunikācijas speciāliste Lāsma Gumennikova.
“Kopumā
šis bijis neparasts gads ar to, ka sodījis čaklākos zemniekus. Tos, kuri rudenī
izmantoja pateicīgos apstākļus un savlaicīgi
iesēja ziemas kviešus. Sniegs uzkrita uz nesasalušas zemes, kas augiem nav
labvēlīgi, jo tiem miega stāvoklis iestājas līdz ar salu. Kamēr zeme nav
sasalusi, kvieši aug un turpina tērēt barības vielas, kas noved pie
ziemcietības samazinājuma. Zemgalē šajā ziņā situācija ir bijusi vissliktākā,
kamēr Kurzemē tā ir nedaudz labāka. Savukārt par ziemas kviešu stāvokli Latgalē
un Vidzemē vēl ir pāragri spriest,” situāciju raksturo Ģirts Ozols, “Latraps” lauksaimniecības
daļas vadītājs, agronoms-eksperts.
Sniega
pelējuma un lauku izsušanas dēļ varētu būt apdraudēti 20-30 % no ziemas kviešu
sējumiem, tādēļ daļu labības būs jāsēj no jauna vai jāpiesēj. Līdz ar to rudenī
varētu novākt ražu aptuveni divu trešdaļu apjomā no sākotnēji plānotā. Savukārt
rapša sējumos situācija ir krietni labāka. Rapsim patīk dziļa sniega sega,
nevis kailsals, tādēļ tas ir pārziemojis labi un ražas potenciāls ir ļoti labs,
taču daudz būs atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem.
Lai
arī šobrīd laika apstākļi nav zemniekiem draudzīgi, lēnā pavasara iestāšanās
veicinājusi kūstošā sniega iesūkšanos augsnē nevis aizplūšanu uz ūdenstilpnēm
pa zemes virsu, kā tas notiek straujos atkušņos. Karstas vasaras gadījumā tas
varētu palīdzēt augiem labāk pārciest sausuma periodus, kas kļūst par vienu no
galvenajiem izaicinājumiem Latvijas zemniekiem.
“Globālo
klimata izmaiņu dēļ vasaras Latvijā kļūst sausākas, līdz ar to zemniekiem
jāmeklē sausumizturīgākas kultūras un šķirnes. Agrāk viens no svarīgākajiem
kritērijiem bija kultūraugu salcietība, lai tie labāk pārdzīvotu salīdzinoši
bargās ziemas, bet tagad tas kļūst mazāk svarīgi, jo ziemas kļuvušas siltākas
un maigākas,” nākotnes perspektīvu ieskicē Ģ.Ozols.
LPKS “Latraps” dibināta 2000. gada
22. aprīlī, apvienojoties progresīvākajām zemnieku saimniecībām no Zemgales. No
dažu desmitu biedru uzņēmuma pirmajā gadā “Latraps” ir izaudzis par lielāko
lauksaimniecības uzņēmumu valstī, kurā apvienotas saimniecības no visiem
Latvijas reģioniem. Šobrīd “Latraps” apvieno jau vairāk kā 1000 zemniekus no
visas Latvijas. “Latraps” lepojas, ka ir simtprocentīgi Latvijas lauksaimnieku uzņēmums.
Kooperatīvs aizvien turpina augt, ceļot Latvijas lauksaimnieku labklājību un
veicinot nozares un lauku vides attīstību.
Foto: pixabay.com
