Lai
organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam ik dienas nepieciešams uzņemt pietiekamu
daudzumu ūdens. Ūdens ir vitāli svarīgs teju visiem dzīvības procesiem, tai
skaitā smadzeņu darbībai, enerģijas vielmaiņai un sirds veselībai, turklāt tas
ietekmē ne vien mūsu veselību, bet arī izskatu un pašsajūtu kopumā. Cik daudz
ūdens dienā vajadzētu izdzert un kādas sekas var būt tam, ja šķidrums netiek
uzņemts pietiekami, skaidro farmaceite Līga Cīrule.
Pieauguša
cilvēka ķermenī ir aptuveni 60 % ūdens, kas pastāvīgi nodrošina virkni dzīvībai
svarīgu funkciju. Ūdens regulē ķermeņa temperatūru, apgādā šūnas ar skābekli,
palīdz izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas un piedalās teju visos
organisma procesos, tādējādi ļaujot saglabāt veselību un samazinot dažādu
saslimšanu risku. Lai izdzīvotu, mums ik dienas jāuzņem noteikts daudzums
šķidruma – vīriešiem aptuveni 2,5–3 litri, savukārt sievietēm – aptuveni 2–2,5
litri.
“Nepieciešamā
ūdens daudzumu ietekmē ne vien cilvēka dzimums, vecums un miesasbūve, bet arī
ikdienas ieradumi, piemēram, ēdienkarte un fizisko aktivitāšu intensitāte. Pastiprinātu
vajadzību pēc šķidruma var izraisīt sāļi ēdieni, smēķēšana un kofeīna vai
alkohola lietošana. Īpaša uzmanība ūdens patēriņam jāpievērš fiziskās slodzes
laikā, kā arī karstos un saulainos laikapstākļos – lai ķermenis nepārkarstu,
pastiprināti izdalās sviedri, un ūdens rezerves vajadzēs atjaunot. Tāpat
papildu šķidrums būs nepieciešams drudža laikā, pēc vemšanas un šķidras vēdera
izejas,” skaidro farmaceite Līga Cīrule.
Nepietiekama
šķidruma uzņemšana var izraisīt dehidratāciju jeb organisma atūdeņošanos –
ķermenis izdala vairāk ūdens nekā uzņem, kā rezultātā tiek traucēta šūnu
darbība un būtiski pasliktinās pašsajūta. Ja šķidruma līmenis organismā netiek
atjaunots, var veidoties nopietnas komplikācijas.
Kas notiek, ja ikdienā uzņemam pārāk maz ūdens?
#1
Palēninās vielmaiņa. Ūdens ir nozīmīga asiņu sastāvdaļa un pastāvīgi apgādā
ķermeņa šūnas ar barības vielām un skābekli. Nedzerot pietiekami daudz
šķidruma, vielmaiņa palēninās, cilvēks jūt pastiprinātu nogurumu un motivācijas
trūkumu.
#2
Āda kļūst sausa. Lai āda saglabātu mirdzumu, tvirtumu un elastību, tai
nepieciešams pietiekami daudz ūdens. Ja tā pietrūkst, āda kļūst sausa un
pelēcīga, pastiprināti veidojas pūtītes un parādās izteikts jutīgums. Ādas
sausums tāpat var izraisīt priekšlaicīgu ādas novecošanos un grumbu veidošanos.
#3
Pazeminās asinsspiediens. Samazinoties šķidruma daudzumam organismā, samazinās
arī asins daudzums ķermenī, kā rezultātā var pazemināties asinsspiediens.
Hipotensija jeb pazemināts asinsspiediens izraisa sliktu pašsajūtu, nespēku,
galvassāpes un reiboni.
#4
Attīstās gremošanas traucējumi. Nepietiekams ūdens daudzums, traucē zarnu
darbībai un var izraisīt aizcietējumu. Papildu ūdens dzeršana tāpat var
palīdzēt mazināt dedzināšanas sajūtu pakrūtē, atšķaidot kuņģa skābi.
#5
Parādās locītavu sāpes. Ūdens nodrošina locītavu amortizāciju un absorbē
triecienus, nodrošinot tām vienmērīgu un noturīgu kustību.
#6
Palielinās nierakmeņu risks. Ūdens ir svarīgs pareizai nieru funkcionēšanai un
ļauj izvadīt no organisma sāļus, kas veicina nierakmeņu attīstību.
#7
Var attīstīties urīnceļu iekaisums. Ar ūdens palīdzību no organisma tiek
izvadītas baktērijas, kas var izraisīt urīnceļu iekaisumu.
“Pirmās
pazīmes, kas liecina par to, ka organismam trūkst šķidruma, ir slāpes, nogurums,
reibonis un tumši dzeltenas krāsas urīns, kam raksturīgs nepatīkams aromāts.
Noteikti nevajadzētu gaidīt līdz brīdim, kad šie simptomi parādās – ūdens
lietošanu nepieciešams padarīt par pastāvīgu ikdienas rituālu, tādā veidā jau
laikus parūpējoties par savu veselību un labsajūtu,” norāda farmaceite Līga
Cīrule.
Foto: pixabay.com
