Šā gada jūnijā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota
zeltvēdera mūķenes savairošanās, kas ir cilvēka veselībai bīstami meža un augļu
koku kaitēkļi, pavēstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta
“Silava” un Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji.
Kā informēja speciālisti, šīs kukaiņu sugas dabiskais
izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus.
Zeltvēdera mūķene ir arī Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad
nebija savairojusies masveidā.
Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet
apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums.
Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti
sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet
cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus.
Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš
tos var atkātoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties
nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām.
Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām.
Tāpat matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi,
kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki,
kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā
palīdzība ietver negatīvo simptomu – niezes – atvieglošanu. Lielākais risks no
toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar
cilvēku veselību saistītajām problēmām, vairākus gadus ilgstošas savairošanās,
var izraisīt arī koku nokalšanu.
“Silavas” un VMD speciālisti skaidroja, ka
šos kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām kārpiņām kāpura aizmugurējā
daļā, kas dažkārt var būt dzeltenas vai sarkanas.
Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas
novietots zem inficētiem kokiem, tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem
šiem kokiem. Savairošanās parasti apdziest, kad patogēnās sēnītes izplatās
kaitēkļa populācijā. Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās,
ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu.
Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa
novērojumiem. Ziņas var sniegt VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem
ekspertiem Oskaram Zaļkalnam, zvanot pa tālruni 26188968 vai rakstot e-pastu uz
“oskars.zalkalns@vmd.gov.lv”, kā arī Vasīlijam Kolačam, zvanot pa
tālruni 29441040 vai rakstot e-pastu uz “vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv”.
Tāpat var ziņots “Silavas” vadošajam pētniekam Agnim Šmitam, zvanot
pa tālruni 26543584 vai rakstot e-pastu uz “agnis.smits@silava.lv”.
Par kaitēkļa likvidēšanu, izmantojot augu aizsardzības
līdzekļus, iedzīvotāji aicināti interesēties Valsts augu aizsardzības dienestā.
Foto: dabasdati.lv
