Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru
doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un
mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un
sasniegtu iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi,
ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas
saslimšanas. Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni un ko iespējams darīt, lai
mazinātu ilgstoša stresa radītās sekas, skaidro sertificētā farmaceite Mārīte
Šukele.
“Nokļūstot
stresa situācijā, cilvēka organisms nekavējoties reaģē, pastiprinātā daudzumā
izstrādājot tā sauktos “stresa hormonus” un tādējādi sagatavojot
ķermeni potenciālajām briesmām. Aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni –
adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un glikosteroīds kortizols. Tie
ļauj mobilizēt organisma resursus ārējam kairinājumam, kamēr ķermenis adaptējas
stresa faktoriem un veiksmīgi pārvar to radīto ietekmi. Atrodoties ilgstošā
stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu
kā cilvēka garīgajai, tā fiziskajai veselībai,” stāsta sertificētā farmaceite
Mārīte Šukele.
Virsnieru
hormoni mudina aktīvai rīcībai
Virsnieru
hormonu kateholamīnu izdalīšanos veicina satraukums, bailes, sāpes, aukstums,
kā arī intensīva fiziskā slodze. Šie hormoni mobilizē visas organisma funkcijas,
tās pieskaņojot organisma vispārējam aktivitātes līmenim un mudinot cilvēku
darboties, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus
un paaugstina asinsspiedienu, izsauc uzbudinājumu, trauksmi un modrību, kas, savukārt, veicina kognitīvās
funkcijas. Adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, veicina glikozes
izmantošanu muskuļos, tādējādi aktivizējot to darbaspējas, palielina skābekļa
patēriņu šūnās, paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda saraušanās spēku,
paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina bronhu, zarnu un urīnpūšļa sieniņu
gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīna ietekmē tiek
aizsākta jebkura fiziskā aktivitāte. Saņemot ārēju stimulu, ķermenis izstrādā
adrenalīnu un ir gatavs aktīvai rīcībai. Ja cilvēks jūtas nedrošs un
nepārliecināts par savām spējām, rodas negatīvais stress, ko pavada trauksme un
nemiers.
Ilgstoši
paaugstināts kortizols veicina depresiju un saslimšanas
Kortizols
ir steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza. Tā līmenis organismā
nepārtraukti mainās – visaugstākais tas ir rīta stundās, bet viszemākais –
pusnaktī. Tas ir dabisks process, jo kortizols piedalās visos vielmaiņas
procesos, regulē centrālo nervu sistēmu, asinsspiedienu, nieru funkcijas,
kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, kā arī atbild par iekaisuma procesu
norisi. Spriedzes situācijās kortizola līmenis asinīs strauji pieaug, paātrinot
sirdsdarbību un radot enerģijas pieplūdumu.
Ja
stress ir ilgstošs, kortizola līmenis pastāvīgi ir paaugstināts, un tas var veicināt
trauksmi, garastāvokļa svārstības, miega traucējumus un depresiju. Paaugstināta
kortizola ietekmē tāpat var samazināties koncentrēšanās spējas, attīstīties
paaugstināts asinsspiediens un citas sirds-asinsvadu saslimšanas, iespējams
novērot svara pieaugumu un imūnsistēmas darbības traucējumus. Stresa hormons
paaugstina arī glikozes līmeni asinīs un līdz ar to – diabēta risku. Kortizola
pārprodukcija traucē veidoties laimes hormonam serotonīnam, tāpēc var būt
slikts garastāvoklis un nomāktības sajūta. Īpaši jutīgs uz kortizola līmeņa
pieaugumu ir kuņģa un zarnu trakts, un tā ietekmē var attīstīties tādi
gremošanas trakta traucējumi kā slikta dūša, kuņģa dedzināšana, spazmas vēderā,
caureja vai, tieši pretēji, aizcietējumi. Nemitīgā stresa hormona izdalīšanās
var veicināt arī virsnieru izsīkumu, kā rezultātā tās vairs nespēj nodrošināt
pat organismam nepieciešamo kortizola līmeni. Tas izpaužas kā pastāvīgs
nogurums, kas novērojams pat agrās rīta stundās, enerģijas trūkums un
pasliktinātas darbaspējas.
Kā
uzlabot dzīves kvalitāti?
“Lai
izvairītos no stresa kaitīgas ietekmes, nepieciešams samazināt ikdienas stresa
līmeni un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Stresu palīdzēs
ierobežot regulāras fiziskās aktivitātes, pārdomāts miega režīms, veselīga un
sabalansēta ēdienkarte, kā arī pastaigas svaigā gaisā. Rūpīgi plānojiet savu
laiku, atvēlot pietiekami daudz brīžu tikai sev un tām nodarbēm, kas jums
sagādā prieku. Tāpat ieteicams atteikties no kaitīgajiem ieradumiem –
smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Mazināt nespēku, nervozitāti,
uzbudinātību un muskuļu krampjus palīdzēs magnijs un B grupas vitamīni. Tāpat
stresa līmeni iespējams mazināt, lietojot nomierinošas zāļu tējas, piemēram,
baldriānu, piparmētru, melisas, māteres vai vilkābeles tēju,” norāda farmaceite
Mārīte Šukele.
Ja
stresu neizdodas pārvarēt saviem spēkiem – vērsieties pēc palīdzības pie
speciālista. Viņš palīdzēs atpazīt un noteikt stresa cēloni, kā arī ieteiks
efektīvus veidus stresa pārvaldīšanai, piemeklējot katram pacientam individuālu
risinājumu.
Foto: pixabay.com
