Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) kampaņā “Depresijas
cena” aicina uzlabot izpratni par depresiju, lai veicinātu depresijas
ārstēšanu un kliedētu dažādus ar to saistītos mītus, informēja
LPA pārstāvji.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
datiem, katrs 14.Latvijas iedzīvotājs 15-64 gadu vecumā cieš no depresijas, un
60-80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā – šī saslimšana ir viens no
būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem.
Vienlaikus lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri cieš no
depresijas, slimības stigmas dēļ pēc palīdzības nevēršas vai to meklē novēloti,
liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) kampaņā “Depresijas
cena” veiktās intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem.
Kaut arī Latvijā vērojams pastāvīgs jaunu depresijas
gadījumu skaita pieaugums, lielā daļā sabiedrības valda iesakņojušies mīti,
stereotipi un vispārinājumi par depresiju, tās atpazīšanu, pieņemšanu un
ārstēšanu. Pacienti to atzīst un pieņem kā saslimšanu lielākoties tikai pēc
ārsta apmeklējuma un apstiprinātas diagnozes, palīdzību meklējot tikai tad, kad
jau ir ļoti slikti.
LPA kampaņā “Depresijas cena” aicina uzlabot
izpratni par depresiju, lai veicinātu depresijas ārstēšanu, kliedētu dažādus ar
to saistītos mītus, mazinātu pašnāvību statistiku, ko tieši ietekmē smagas
depresijas gadījumi, un atgādinātu, ka depresija cena ir augsta – tā sagādā ne
tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts
ekonomikai, jo traucē cilvēkam pildīt darba pienākumus.
LPA prezidents profesors Māris Taube skaidroja, ka
depresija ir psihiska saslimšana, kas ir jāārstē. Diemžēl nereti sasirgušie
palīdzību meklē jau ielaistos – vidēji smagos un smagos depresijas gadījumos,
kad zūd darbaspējas, parādās grūtības veikt ikdienišķas lietas, uzmācas domas
par pašnāvību.
“Gados jaunāki cilvēki ir salīdzinoši labāk
informēti un biežāk meklē palīdzību. Tomēr kopumā gan pacientu rindās, gan
sabiedrībā saskaramies ar visai vāju izpratni par depresiju kā slimību, ar kuru
var saslimt jebkurš un kam nav nekāda sakara ar rakstura vājumu,”
novērojumos dalījās Taube.
Sabiedrībā izplatītākie mīti sniedz priekšstatu par
depresiju kā par psiholoģisku problēmu vai nespēju saņemties, nesaistot to ar
saslimšanu un neapzinoties slimības nopietnību – sevišķi tāpēc, ka nereti
depresijai nav acīmredzama cēloņa. Sabiedrības neizpratne un nosodošā
attieksme, kauns par savu šķietamo vājumu, bailes zaudēt darbu, nokļūt
psihiatrijas pacientu reģistrā un zaudēt “normalitātes” statusu,
mīts, ka medikamenti depresijas ārstēšanai rada pieradumu, – iemesli, kāpēc
cilvēki nevēršas pēc palīdzības, ir dažādi, taču pamatā tas ir zināšanu un
izpratnes trūkums par šo slimību, norādīja ārsti psihiatri.
“Viena no pārliecībām, ko pauž depresijas
pacienti, ir bezspēcība un pārliecība, ka viņiem neviens nevar palīdzēt, ka
risinājuma šajā šķietamajā bezizejas situācijā nav. Tomēr risinājums ir,
depresija ir ārstējama. Tāpēc vēl jo vairāk satraucošs ir fakts, ka palīdzību
meklē tikai aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju, kurus skārusi depresija,”
uzsvēra Taube.
LPA pētījums liecina, ka, sākot ārstēšanos, pacientu
pieredze kopumā ir pozitīva, kā būtiskākos ieguvumus minot speciālistu
pieejamību, valsts kompensācijas medikamentiem 75% apmērā un apmaksātas
vizītes. Ļoti atzinīgi tiek vērtēta iespēja apmeklēt ambulatoros psihiatrijas
dienas centrus, papildus saņemot arī citu speciālistu – psihologu, mākslas
terapeitu un citas konsultācijas.
Vienlaikus ārsti norāda uz nepietiekamo finansējumu,
kas neļauj depresijas pacientiem saņemt valsts kompensētus medikamentus 100%
apmērā, tādējādi daļu jaunāko zāļu padarot pieejamu tikai maksātspējīgākajai
sabiedrības daļai.
Kā vēl vienu problēmu eksperti izceļ vīriešu
nevēlēšanos meklēt palīdzību depresijas gadījumos. Kaut arī kopumā biežāka
depresijas izplatība vērojama sieviešu vidū, 2021.gadā Latvijā vīrieši
pašnāvību izdarījuši apmēram piecas reizes biežāk nekā sievietes.
Ārsti norāda – vīrieši mēdz noliegt depresiju, jo kopš
mazotnes audzināti pēc sabiedrībā valdošiem uzskatiem, ka vīrietim jābūt
stipram. Tāpēc ir būtiski skaidrot, kas ir vīrišķība, laužot stereotipus un
atgādinot, ka spēka apliecinājums ir vēršanās pēc palīdzības, nevis problēmas
noliegšana.
Plašāka informācijas par depresiju, tās simptomiem un
palīdzības iespējām apkopota vietnē “depresijascena.lv”.
Foto: publicitātes
