Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 393 700 senioru, kas ir vecāki par
65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8% no visiem iedzīvotājiem, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pirms 30 gadiem 1991.gadā senioru īpatsvars bija
gandrīz divreiz mazāks – 11,8% jeb 314 500 senioru.
Kā skaidroja CSP, senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē
vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības
kritums, kā arī migrācija.
1991.gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu,
vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas
pakāpeniski pieaudzis un 2019.gadā sasniedza 17,2 gadus. Taču 2020.gadā
pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7
gadiem.
CSP secinājis, ka visvairāk Covid-19 ietekmējis
seniorus – no visiem inficētajiem 37 700 jeb ceturtā daļa (25%) ir seniori
vecumā virs 60 gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2350 mirušie jeb 88,8% no
visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-19.
2021.gada sākumā Latvijā 46,2% iedzīvotāju bija
vīrieši un 53,8% – sievietes. Savukārt starp senioriem šis dalījums ir krasi
atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3%), bet
divas trešdaļas – sievietes (66,7%). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm
Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras
cēlonis ir būtiskas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. Vīriešiem
65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6
gadi.
Republikas pilsētās augstākais senioru īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā ir Daugavpilī (23,7%), bet vismazākais Jelgavā (19,3%).
Savukārt Rīgā (21,4%) tas ir virs Latvijas vidējā. Salīdzinot reģionus,
augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē,
Vidzemē (attiecīgi – 22,7%, 21,7%, 21,6%), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā
tas ir mazāks (attiecīgi – 18,1% un 20,1%).
Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām,
ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020.gadā 32,5% iedzīvotāju vecumā no
65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 52,7% kā
vidēju un tikai 14,8% kā labu vai ļoti labu, pēdējos gados senioru veselības
pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam 2010.gadā savu veselību kā sliktu vai
ļoti sliktu vērtēja 44,9%, kā vidēju 44,3%, bet kā labu vai ļoti labu 10,9%
senioru.
2020.gadā trīs ceturtdaļas (74,1%) senioru vecumā no
65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas
vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa
pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās –
10 gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem (2010.gadā 67,3%).
Foto: pixabay.com
