“Ik
gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes
negadījumu , kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Kopumā
tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros
cietuši cilvēki,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu
apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis
Abāšins, piebilstot, ka lai aktualizētu problēmu, LTAB īsteno
informatīvu kampaņu “Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod…”.
Normatīvie
akti, kas reglamentē ceļu satiksmi, nosaka, ka Latvijā nav
aizliegts izdarīt apdzīšanas manevru ceļu krustojumos, ja vien
konkrētās vietās to nenosaka īpaši aizliegumi, piemēram,
regulējams krustojums, gājēju pāreja vai nepārtrauktā joslas
sadalošā līnija. Šāda kārtība ir īpaši bīstama situācijās,
kad kāds no satiksmes dalībniekiem vēlas veikt kreiso pagriezienu,
bet aiz tā braucošais jau uzsācis vai vēlas uzsākt apdzīšanas
manevru.
Apdrošinātāju
līdzšinējā pieredze rāda, ka transportlīdzekļu vadītāji
pārsvarā maldīgi uzskata, ka par ceļu
satiksmes negadījuma izraisīšanu ir
atbildīgs tas, kurš ir veicis apdzīšanas manevru. Visbiežāk par
šādiem negadījumiem atbildība jāuzņemas tieši kreisā
pagrieziena veicējam, atsevišķos gadījumos – abiem: “Pamatā
saskaramies ar situācijām, kad priekšā braucošais vadītājs,
ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, atpakaļskata spoguļos
nepārliecinās par to, ka kāds no aiz viņa braucošo
transportlīdzekļu vadītājiem jau ir uzsācis apdzīšanu.
Satiksmes
dalībniekiem jāsaprot, ka šādā situācijā pat savlaicīgi
ieslēgts pagrieziena rādītājs nav priekšnoteikums uzskatīt, ka
vadītājam ir priekšroka manevra veikšanai,” skaidro J.Abāšins,
papildinot, ka ir arī situācijas, kad aizmugurē braucošie ir
nepacietīgi un pārgalvīgi, veicot riskantu apdzīšanas manevru
vietā, kur tas nav atļauts vai nepietiekami izvērtējot apstākļus
un pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu.
Lai
noskaidrotu autovadītāju izpratni par kreisā pagrieziena veikšanu
un tā bīstamību, LTAB septembra izskaņā veica aptauju, kurā
piedalījās 430 transportlīdzekļu vadītāji. 77,7% respondentu
norādīja, ka autovadītāji ļoti bieži nerāda pagrieziena
rādītājus vai arī to dara ļoti novēloti, turklāt visbiežāk
to nedara velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji (46,3%),
autobraucēji (33,7%) un motociklisti un skūteru vadītāji (20%).
Kaut
arī 97,2% respondentu norādīja, ka viņiem traucē tas, ka
autovadītāji nerāda pagrieziena rādītāju pirms manevra
uzsākšanas, tomēr gandrīz trešdaļa (28,2%) aptaujāto
autovadītāju atzīst, ka veicot manevrus ne vienmēr rāda
pagriezienus. Visbiežāk (55% gadījumu) viņi tam neredz vajadzību,
kā arī to rīcību ietekmē slinkums (27,1%) un laika trūkums
(14%). “Informatīvās kampaņas “Ceļš nav spēle! Kļūdas
nepiedod…” mērķis ir ne vien atgādināt autovadītājiem par
kreisā pagrieziena bīstamību, bet arī likt aizdomāties par savu
rīcību un mainīt nelāgos braukšanas paradumus, atceroties
vienkāršu patiesību – ja tas traucē Tev, tas var traucēt arī
citiem, radot draudus gan savai, gan citu satiksmes dalībnieku
drošībai,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs.
No
septembra vidus Waze lietotnē autovadītāji tiek brīdināti par
ceļu posmiem visā Latvijā, kuros ir augsts satiksmes negadījumu
biežums. Aptuveni trešā daļa no šādām vietām ir saistīta ar
kreiso pagriezienu un šī manevra bīstamību. Brīdinājumi Waze
lietotnē tiek izvietoti, pamatojoties uz LTAB apkopotajiem datiem
par vietām, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi.
1997.
gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA
apdrošināšanu Latvijā ir AAS “Balta”, AAS “Baltijas
Apdrošināšanas Nams”, AAS “BTA Baltic Insurance Company”,
“Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāle, “ERGO
Insurance” SE Latvijas filiāle, ADB “Gjensidige” Latvijas
filiāle, “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle un
“Swedbank P&C Insurance” AS Latvijas filiāle.
Foto:
publicitātes
