Latvijā
ir vērojama pozitīva tendence samazināties korupcijai uz ceļa. Ja
2015. gadā ceļu satiksmē tika reģistrēti 180 kukuļdošanas
gadījumi, tad 2021. gadā līdz 26. oktobrim – 44. Tomēr
socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat pēc Valsts policijas
pasūtījuma 2021. gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka
puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka atpirkšanās par
ceļu satiksmes pārkāpumiem nav vērtējama kā smagi sodāma
rīcība. Taču šāda veida “sarunāšana” ar ceļu policijas
darbiniekiem ir ne tikai bīstama, veicinot nedrošu apstākļu
palielināšanos uz ceļa un pārkāpējiem izsprūkot sveikā, bet
arī krimināli sodāma rīcība, informē Valsts
policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna
Kaļķe.
Statistikas
dati liecina, ka šogad līdz 26. oktobrim visvairāk reģistrēto
kukuļdošanas gadījumu ceļu satiksmē ir bijis Zemgales reģionā
– 28. Pārējos valsts reģionos to reģistrēts mazāk par 10.
Piedaloties
ceļu satiksmē vienmēr pastāv risks, kam tiek pakļauts ne tikai
pats autovadītājs, bet arī pasažieri un pārējie satiksmes
dalībnieki. Tādēļ Valsts policija mudina izprast soda nozīmi
gadījumā, ja ir konstatēts pārkāpums – tas ir visu drošības
labad – apturēt pārkāpēju un novērst iespējamās negatīvās
sekas. No soda nav jāatpērkas, bet gan jāapzinās pārkāpuma
bīstamība un jādomā par to, kā to turpmāk vairs neatkārtot.
Cenšoties “sarunāt” ar policijas darbinieku, pakļaujam sevi
riskam tikt krimināli sodītiem. Paredzētie sodi par šādu
pārkāpumu ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs,
naudas sods vai brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem – par
katru individuālo gadījumu lemj tiesa.
Kā
ziņot par kukuļdošanas gadījumu
Kukuļdošanas
un kukuļņemšanas gadījumos pats būtiskākais ir spēt atbilstoši
reaģēt – par situāciju ir jāziņo laicīgi. Ja tiek pieprasīts
kukulis, vispareizāk ir to uzreiz atteikt, bet vienlaikus svarīgi
ir fiksēt piedāvāšanas mērķi, laiku, vietu, kukuļa apmēru un
veidu, kā arī kukuļa pieprasītāja vārdu, uzvārdu un amatu.
Ziņot var zvanot jebkurai no šīm iestādēm: Korupcijas novēršanas
un apkarošanas birojam (KNAB) (tālruņa Nr. 80002070), Valsts
policijai (tālruņa Nr. 110) vai arī Iekšlietu ministrijas
Iekšējās drošības birojam (tālruņa Nr. 67209055).
Ja
kukuļa pieprasīšana ir uzstājīga, var mēģināt starpgadījumu
fiksēt ar kādu no ierīcēm, piemēram, mobilo tālruni, ierakstot
audio vai video failu. Pēc tam, kad esat drošā vietā, zvaniet
kādai no iepriekš norādītajām iestādēm un pēc norādēm
iesūtiet arī pierādījumus.
Valsts
policija aicina neklusēt arī tajā gadījumā, ja pieprasīto
kukuli esat iedevis. Ja par to ziņosiet nekavējoties, iespējams,
netiksiet uzskatīts par kukuļdevēju, jo policija apzinās, ka
situācijas ir dažādas, un pats svarīgākais ir rīkoties
atbilstoši. Taču no kriminālatbildības nevarēs izvairīties, ja
par pārkāpumu informēs policists, kuram kukulis piedāvāts vai
iedots. Jebkurā kukuļdošanas situācijā vērā tiek ņemts
ziņošanas apstāklis – tam nevajadzētu notikt ilgi pēc
starpgadījuma, jo citādi var tikt ietekmēta izmeklēšanas gaita
un tās kvalitāte.
Valsts
policija aicina, ja esat saskāries ar kukuļdošanas gadījumu,
zvaniet uz norādītajiem telefona numuriem un informējiet par to!
Foto:
Valsts policijas publicitātes
