Administratīvā
rajona tiesa šodien noraidīja Labklājības ministrijas (LM)
ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas
Kristīnes Ruckas prasību, kurā bija apstrīdēts valdības
ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļautais pienākums
vakcinēties pret Covid-19, informēja tiesā.
Administratīvā
rajona tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas
neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto
dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu
atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Izvērtējot
lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā
paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu,
tam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība
aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās
drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības
ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot
svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir
samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un
nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi
nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses
mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Labums,
ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir
lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu, secināja
tiesa. Tiesa nekonstatēja, ka pārsūdzētais rīkojuma apakšpunkts
attiecībā uz konkrētajām personām radītu tiesiskuma un
vienlīdzības principa pārkāpumu. Tāpat tiesa nekonstatēja, ka
pastāvētu kādi īpaši, netipiski apstākļi saistībā ar
līdzpieteicēju veselības stāvokli vai objektīvas norādes uz to,
ka viņi būtu izslēgti no vīrusa pārneses ķēdes, kas varētu
ietekmēt tiesas veikto vērtējumu par samērīguma principa
ievērošanu.
Tiesa
secināja, ka valdības rīkojuma mērķis ir veicināt darbinieku
vakcināciju, lai panāktu pēc iespējas drošus darba apstākļus.
Jo darba apstākļi būs drošāki, jo mazāk personu saslims,
tādējādi tiks veicināts gan mērķis apturēt straujo Covid-19
infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, gan mērķis
nodrošināt svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.
Tas,
ka vakcinācija ir piemērots līdzeklis Covid-19 izplatības
ierobežošanai, tika secināts, ņemot vērā gan speciālistu
sniegtos skaidrojumus, gan zinātniskajā literatūrā norādīto,
gan Slimību profilakses un kontroles centra sniegtos datus (SPKC).
Tiesa
uzsver, ka iesniedzēji apšaubīja SPKC datu ticamību, vēršot
uzmanību uz to, ka nevakcinētas personas tiek testētas vairāk,
tāpēc vairāk Covid-19 pozitīvie gadījumi tiek atklāti tieši
nevakcinēto personu vidū. Tiesa piekrita tam, ka nevakcinētas
personas tiek testētas intensīvāk, tomēr nozīmi piešķīra tam,
ka vakcīnu efektivitāte tiek vērtēta ne vien pēc SPKC datiem,
bet arī daudziem zinātniskiem pētījumiem.
Rucka
ar ģimeni bija norādījusi, ka, palielinoties vakcinācijas
aptverei, palielinās arī vakcinēto personu Covid-19 pozitīvie
gadījumi un stacionāros ievieto pacientu skaits. Šai sakarā tiesa
ņēma vērā zinātnes atziņas, ka arī vakcinētas personas var
inficēties. Saslimušo vakcinēto personu skaits un stacionārā
ievietoto vakcinēto personu skaits pats par sevi neraksturo vakcīnu
efektivitāti. Lai vērtētu efektivitāti, ir jāņem vērā dati,
kas aprēķināti uz 100 000 iedzīvotāju, norādīja tiesa.
Iesniedzēji
norādīja uz iespēju strādāt attālināti. Tiesa atzina, ka viņas
vīrs, kurš ir autobusa vadītājs un viņas meita, kura ir
pirmsskolas izglītības skolotāja, darba specifikas dēļ savus
darba pienākumus nevar veikt attālināti. Līdz ar to attālināta
darba iespējas kā mazāk ierobežojošs līdzeklis ir apsverams
vienīgi attiecībā uz LM ierēdni.
Tiesa
nekonstatēja objektīvas norādes uz to, ka ierēdne būtu izslēgta
no vīrusa pārneses ķēdes. Tiesa uzskatīja, ka ir jāņem vērā
katra civildienesta ierēdņa nozīme svarīgu valsts funkciju un
pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanā un tas, ka vakcinētas
personas parasti slimo vieglāk un viņām retāk veidojas
komplikācijas, kas nosaka īsāku darbnespēju. Turklāt situācijā,
kad Covid-19 lipīguma dēļ vienlaikus inficējas ļoti liels skaits
cilvēku, var būt tā, ka valsts civildienesta ierēdnim, kas savus
ikdienas pienākumus var veikt pilnībā attālināti, nākas pēkšņi
aizvietot prombūtnē esošu ierēdni, kura pienākumus pilnībā
attālināti veikt nav iespējams. Tādējādi ierēdņiem jābūt
gataviem jebkurā brīdī pienākumus veikt klātienē un nav pamata
paļauties uz iespēju visu ārkārtējās situācijas laiku strādāt
tikai attālināti.
Tiesa
secināja, ka arī citi privātpersonu norādītie epidemioloģiskās
drošības pasākumi paši par sevi nav tik efektīvi, lai zustu
vajadzība vakcinēties.
Attiecībā
uz Rucku ģimenes bažām par riskiem, ko veselībai var radīt
vakcīnas, tiesa ņēma vērā, ka līdzpieteicēju iebildumi balstās
vispārīgos apsvērumos par tirdzniecības atļauju piešķiršanas
procesu un līdzpieteicēji nav norādījuši uz šajā procesā
pieļautiem pārkāpumiem. Tiesa secināja, ka konkrēto
tirdzniecības atļauju zālēm varēja saņemt tikai tad, ja zāļu
riska un ieguvuma samērs bija pozitīvs, turklāt vakcīnu drošums
tiek nemitīgi uzraudzīts. Tāpat tika atzīts par būtisku tas, ka
tiesību normās ir paredzēts mehānisms, lai noskaidrotu, vai
konkrētā gadījumā personai ir objektīvs ar veselību saistīts
iemesls atlikt vakcināciju, kā arī ir paredzēti kompensācijas
mehānismi.
Spriedumu
var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša
laikā.
Jau
vēstīts, ka šī ir pirmā skatītā lieta par valdības ārkārtējās
situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret
Covid-19.
Pati
Rucka valsts pārvaldē strādā vairāk nekā desmit gadus.
Pašlaik
Administratīvajā rajona tiesā ir saņemti ap vairāki desmiti
prasības pieteikumu par valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru
darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19.
Covid-19
ierobežošanai valdība ir noteikusi, ka darbinieki valsts un
pašvaldību institūcijās no 15.novembra savus darba pienākumus
var veikt tikai tad, ja viņiem ir Covid-19 vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāts. Arī privātajā sektorā darbinieki
klātienē no 15.decembra darbu varēs veikt tikai tad, ja viņiem
būs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Foto: no arhīva
