Atbilstoši
Satversmes tiesas (ST) spriedumam, ka vispārpieejamas informācijas
statusa noteikšana ziņām par personas uzkrātajiem soda punktiem
ceļu satiksmē neatbilst Satversmei, Satiksmes ministrija
sagatavojusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, aģentūrai LETA
pastāstīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.
Saskaņā
ar Ceļu satiksmes likumu valsts informatīvajā sistēmā
vispārpieejama ir informācija par juridiskajai personai piederošu
transportlīdzekli, par personas tiesībām vadīt
transportlīdzekļus, par likumā noteiktajā termiņā personas
neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu
satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju
valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju.
ST
nosprieda, ka vispārpieejamas informācijas statusa noteikšana
ziņām par personas uzkrātajiem soda punktiem ceļu satiksmē
neatbilst Satversmes 96.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības
uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Satiksmes
ministrijā skaidroja, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu
tiesību norma, kuru ST atzinusi par neatbilstošu, uzskatāma par
spēkā neesošu no ST sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav
noteikusi citādi. Attiecīgi, ievērojot minēto, jau šobrīd
informācija par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites
punktiem nav publiski pieejama.
Vienlaikus,
lai precizētu Ceļu satiksmes likuma regulējumu atbilstoši ST
spriedumam, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ceļu
satiksmes likumā, kas paredz, ka informācija par fiziskajai
personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem ir ierobežotas
pieejamības informācija, un to varēs iegūt tiesībaizsardzības
iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas
personas, kā arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām
informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai.
Kā
aģentūru LETA informēja ST, lieta tika ierosināta pēc kādas
personas pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka Transportlīdzekļu
un to vadītāju valsts reģistrā pieteikuma iesniedzējam
reģistrēti astoņi pārkāpumu uzskaites punkti.
ST
secināja, ka, apstrīdētajā normā paredzot informācijas par
personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušanu
jebkuram šādas informācijas pieprasītājam, tiek pieļauts tas,
ka šo informāciju saņem arī tādas personas, kurām tā nav
nepieciešama saistībā ar ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu
un veicināšanu. Vēl jo vairāk – personas, kam informācija par
konkrētai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem
patiešām ir vajadzīga, varētu šo informāciju iegūt arī tad,
ja tai būtu ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un
tādējādi tiktu nodrošinātas atbilstošas garantijas datu
subjekta tiesībām un brīvībām.
Ievērojot
minēto, ST atzina, ka konkrētajā gadījumā pastāv tādi personas
tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā
normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir
iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē. Proti, apstrīdētajā
normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst samērīguma
principam.
Apzinoties
ES tiesību nozīmi datu aizsardzības jomā un nepieciešamību
stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ES, ST nolēma,
ka apstrīdētā norma zaudē spēku no tās spēkā stāšanās
dienas, proti, 2005.gada 29.jūnija.
Foto:
pixabay.com
