91%
Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties
gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks, liecina IKT
pakalpojumu sniedzēja “Bite” un pētījumu aģentūras “Norstat
Latvija” veiktā aptauja*, informē aptaujas veicēji.
Tomēr,
kā galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki aizvien kļūst par
krāpnieku upuriem, aptaujātie min iedzīvotāju maldīgu
pārliecību, ka problēma viņus neskars, kā arī nepietiekamu
informētību par datiem, kurus pakalpojumu sniedzēji telefoniski
nekad neprasītu. Tāpat tiek izceltas arī viltīgās
telefonkrāpnieku metodes, uz kurām ir viegli “uzķerties”.
Saskaņā
ar aptaujas datiem 56% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu,
kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, savukārt 35%
atbildējuši, ka drīzāk zinātu, ko darīt, ja viņiem zvanītu
krāpnieks. Tikmēr 9% respondentu atzīst, ka nezinātu vai drīzāk
nezinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu
telefonkrāpnieks.
“Jau
kādu laiku telefonkrāpnieki darbojas ļoti aktīvi, izmantojot
arvien rafinētākas metodes, uz kurām ir viegli “uzķerties”.
Lai gan dati parāda, ka vairums iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties,
saņemot telefonkrāpnieka zvanu, aptuveni katrs desmitais aizvien
nav pārliecināts, ko darīt šādās situācijās. Patiesībā
atbilde ir pavisam vienkārša – saņemot aizdomīgu zvanu, saviem
klientiem iesakām nedarīt neko – jebkurā brīdī pārtraukt
sarunu, nedarot neko no pieprasītā un tādējādi izvairoties no
informācijas izpaušanas, kas var rezultēties sensitīvu datu
noplūšanā un finansiālos zaudējumos,” skaidro “Bite”
Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna –
Ozola. Viņa papildina, ka aptauja atklājusi arī ļoti savdabīgu
tendenci par vecuma grupām, kuras telefonkrāpniecības riskiem,
iespējams,
pakļautas vairāk. Proti, dati rāda, ka vismazāk zinoši par
rīcību šādās situācijās jūtas tieši jaunieši vecumā no 18
līdz 29 gadiem.
Kādēļ
cilvēki Latvijā aizvien iekrīt telefonkrāpnieku “nagos”?
Vaicāti
par to, kāpēc, viņuprāt, iedzīvotāji aizvien kļūst par
telefonkrāpnieku upuriem, aptaujas respondenti norādījuši uz trīs
galvenajiem iemesliem. Visbiežāk (46%) izvēlētā atbilde bijusi –
cilvēki nezina, ka pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas,
neprasa no klientiem personīgu, sensitīvu informāciju par
telefonu.
Tikpat
bieži (46%) atzīmēts – liela daļa cilvēku maldīgi domā, ka
problēma viņus nekad neskars, tāpēc ignorē informāciju par to.
Bet
trešais (43%) biežāk izvēlētais atbilžu variants bijis –
telefonkrāpnieku izmantotās metodes ir tik viltīgas, ka ir viegli
uz tām “uzķerties”.
Pie
mazāk nozīmīgajiem iemesliem, kādēļ cilvēki aizvien iekrīt
telefonkrāpnieku “nagos”, aptaujātie atzīmējuši to, ka
cilvēki mācās tikai no savām kļūdām (33%) un nav informēti,
par to, ka Latvijā plaši uzdarbojas telefonkrāpnieki, kas izkrāpj
naudu (28%).
“Tas,
ko dati uzskatāmi parāda, ir nepieciešamība preventīvi turpināt
izglītot un informēt sabiedrību par to, kādu informāciju un
datus nedrīkst izpaust pa telefonu, arī ja telefonkrāpnieks
uzdodas par kāda pakalpojumu sniedzēja darbinieku. Tikpat nozīmīgi
ir atkal un atkal stāstīt par metodēm, kuras telefonkrāpnieki
izmanto, lai veiktu noziedzīgas darbības, izkrāptu naudu, nozagtu
datus u.tml., jo arī tie, kuri par savu rīcību nonākot saskarsmē
ar telefonkrāpniekiem ir pārliecināti, reālajā dzīvē var
apjukt. Turklāt telefonkrāpnieki “nesnauž” un viņu metodes
attīstās, tām kļūstot vēl sarežģītāk atpazīstamām un
mērķtiecīgākām. Viens no piemēriem, ko krāpnieki izmanto jau
šobrīd, ir iezvanīšanās no Latvijas mobilo telefonu numuriem, tā
patiesajam īpašniekam nemaz par to nenojaušot. Veicot atzvanu uz
minēto telefona numuru, vienmēr pacels īstais numura īpašnieks,
kurš būs pārsteigts, ka no viņa numura ir veikts zvans.
Konsekventa sabiedrības izglītošana un aicinājums būt vērīgiem,
ir efektīvākais veids, kā kopīgiem spēkiem varam mazināt
viltvāržu izredzes apkrāpt cilvēkus,” pauž “Bite”
pārstāve.
U.
Ahuna – Ozola stāsta, ka Igaunijā jau manīta jauna
telefonkrāpniecības metode. Zvana sākumā adresātam tiek
atskaņota ierakstīta ziņa igauņu valodā: “Sveiki, jums zvana
no bankas, šobrīd viss apkalpojošais personāls igauņu valodā ir
aizņemts, tāpēc ar jums sazinās krieviski runājošs darbinieks.”
Pēc tam sarunu pārņem krieviski runājošs krāpnieks. Pašlaik
Latvijā nav novērota šāda tendence, bet “Bite” aicina
cilvēkus būt piesardzīgiem un uzmanīties no šādiem gadījumiem.
Tos
cilvēkus, kuriem nācies ciest no telefonkrāpniekiem, “Bite”
pārstāve vērsties policijā ar iesniegumu, informējot par radušos
situāciju. Tāpat jau šobrīd operatori regulāri sadarbojas ar
atbildīgajām iestādēm Latvijā, ārvalstu, starptautiskajiem
mobilo sakaru operatoriem, kā arī Valsts policiju.
Ko
vēl darīt, lai pasargātu sevi no telefonkrāpniekiem?
Papildus
tam, lai pasargātu sevi, savus datus no telefonkrāpniekiem, “Bite”
aicina ievērot vēl dažus praktiskus padomus:
–
Nesniedziet nekādu personīgu informāciju par sevi, bankas pieejām,
maksājuma kartēm, parolēm un kodiem vai citu personīgu
informāciju, kas var būt noderīga krāpniekiem.
–
Ja, saņemot zvanu, jums lūdz lejupielādēt programmatūras,
mobilās lietotnes – nepiekrītiet tam.
–
Zvana laikā neveiciet darbības, ko jums lūdz darīt steidzīgi.
Pēc iespējas ātrāk beidziet sarunu un pasakiet, ka paši
sazināsieties ar nepieciešamo iestādi, lai atrisinātu problēmu,
ja tāda būs.
–
Atcerieties, ka jums ir tiesības droši un uzstājīgi pabeigt
jebkuru aizdomīgu telefonsarunu. Visbiežāk krāpnieki neļaus
beigt sarunu, aizbildinoties ar vairākiem iemesliem, piemēram,
minot, ka nauda jūsu kontā ir apdraudēta un ar to var kaut kas
notikt, ja nepabeigsiet sarunu vai neveiksiet noteiktas darbības.
–
Būtiski zināt, ka krāpnieki saziņai ar saviem upuriem izmanto arī
dažādas mobilās lietotnes (piemēram, “WhatsApp”, “Viber”
u.c.), tāpēc ziņas un zvanus no nepazīstamiem adresātiem šajās
platformās drošāk ir ignorēt, neatbildot uz tiem.
–
Nekādā gadījumā neveriet vaļā nepazīstamu cilvēku atsūtītas
vai zvana laikā nosauktos interneta saites, mājas lapas un
nereģistrējieties tajās.
Vienlaikus
jāņem vērā, ka telefonkrāpnieki visbiežāk veic sarunas krievu
valodā un nereti tiek izmantoti arī robotzvani, ko var atpazīt pēc
automatizētas, nepārtrauktas sarunas manieres.
*Aptaujā
piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74
gadiem. Aptauja tika veikta 2021. gada novembrī.
Foto:
pixabay.com
