Vairums
Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas
izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, tajā
pašā laikā gandrīz pusei jeb 43% iedzīvotāju pastāv risks
iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta
veikalus no drošām iepirkšanās vietām, liecina “Luminor”
bankas veiktā aptauja.
Kā
apliecina aptauja, aptuveni katrs desmitais jeb 8% Latvijas
iedzīvotājs kļūdaini uzskata, ka bankas pārstāvji klientam var
zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrēta telefona numura,
bet vēl 15% norāda, ka viņiem neliktos aizdomīgi, ja Latvijā
strādājošas bankas pārstāvji sāktu telefona sarunu krievu
valodā.
Vienlaikus
97% Latvijas iedzīvotāju zina, ka bankas pārstāvji nevar lūgt
klientam atklāt savu konta numuru un maksājuma kartes datus –
kartes numuru un CVC kodu. Tāpat teju visi aptaujātie, saņemot
telefona zvanu no viltus bankas pārstāvja, neatklātu savu
interneta bankas pieejas paroli.
“Luminor”
krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits atzīst, ka aptauja
iezīmē pozitīvu tendenci – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
spētu atšķirt bankas pārstāvja telefona zvanu no krāpniecības
mēģinājuma. Tomēr, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, arī
krāpnieki kļūst aizvien radošāki, pielietojot arvien jaunus
krāpniecības veidus.
“Kad
telefona zvana laikā saņemtā informācija skar paša finanses, ir
grūti domāt kritiski, atpazīt krāpniecības mēģinājumu un
izbeigt sarunu. Visbiežāk krāpnieku nagos iekrīt krievu valodā
runājošie un vecāka gadagājuma cilvēki un joprojām ik dienu
krāpniekiem izdodas apkrāpt arvien jaunus Latvijas iedzīvotājus,”
pauž Šmits.
Viņš
informē, ka šogad līdz oktobra beigām četru Latvijas lielāko
komercbanku klientiem izkrāpto līdzekļu apmērs ir sasniedzis 9,4
miljonus eiro, kas ir ievērojami vairāk, salīdzinot ar šo pašu
laika periodu pagājušajā gadā. Arī “Luminor” aptauja
apliecina, ka katrs desmitais iedzīvotājs joprojām nezina, ka
Latvijā reģistrētas bankas pārstāvji var zvanīt tikai no
Latvijā reģistrēta numura un sākt sarunu tikai valsts valodā.
Pieaugot
iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpina
attīstīt arī viltus interneta veikali. Aptauja liecina, ka 43%
iedzīvotāju uzskata, ka interneta veikalos, kuru adrese sākas ar
“http”, iepirkties ir droši. Kā norāda bankas eksperts,
šāds apgalvojums ir nepatiess.
Šmits
atzīst, ka aptauja iezīmē nedaudz satraucošāku ainu – teju puse
respondentu nezina pamatnosacījumus drošas tīmekļa lapas
atšķiršanai no viltus interneta veikaliem, riskējot nodot savus
personas un bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā.
Šmits
skaidro, ka drošu tīmekļa vietni var atpazīt pēc simbola
“https”, kur uzmanība ir jāpievērš konkrēti S burtam,
kas nozīmē “secure” jeb drošs. Tāpat uzmanība
jāpievērš tam, kā beidzas tīmekļa vietnes adrese. Ja tajā ir
dīvaini, līdz šim neredzēti domēna paplašinājumi vai,
piemēram, vairāki punkti starp tiem, piemēram, “con.su.club.”,
var diezgan droši apgalvot, ka tas ir viltus interneta veikals,
skaidro Šmits.
Tāpat
aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka var droši
iepirkties veikalos, kuros nav citu lietotāju atsauksmju vai
atsauksmes ir vienveidīgas, bet 5% būtu gatavi sūtīt savus kartes
datus interneta veikala pārstāvim e-pastā, tādējādi riskējot
nodot tos krāpnieku rīcībā. Arī šādi veikali, visbiežāk,
nebūs īsti un cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem, norāda
Šmits.
Viņš
piebilst, ka viens no veidiem, kā krāpnieki piesaista potenciālā
upura uzmanību, ir īpaši vilinošas atlaides interneta veikalos.
Aicinot ātri izdarīt pirkumu, krāpnieki panāk to, ka pircējs
aizmirst par drošību un pakļauj sevi ne tikai riskam nesaņemt
pasūtīto preci vai pirkumu, bet arī kļūt par personas un
maksājumu kartes datu zādzības upuri.
Aptauja
veikta 2021.gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru
“Norstat Latvia”, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot
vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Foto:
pixabay.com
