Jaunsvirlaukas pagasta Ozolos augošās tūkstošos skaitāmās augu kolekcijas sākums bija 1991. gads, kad tika atgūta zeme un Benitas un viņas vīra Induļa rīcībā nonāca septiņi hektāri zemes. Vienā daļā, kas pagājušā gadsimta 30. gados bija piemājas teritorija, joprojām aug to laiku ābeles. Bet tur, kur bija pliki kolhoza lauki, tagad aug Induļa koki un Benitas graudzāles un puķes. Pa šiem gadiem dārzs ir saaudzis un sakuplojis, turklāt praktiski viss ir pašu audzēts.
Indulis ir mežinieks, beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Benita ir ķīmiķe un 10 gadu nostrādāja “Kalsnavā”. Kad vīrs izveidoja stādaudzētavu “Ozoli”, arī Benita tajā tika iesaistīta. Izrādījās, ka ķīmijai ir daudz kopīga ar augu audzēšanu – nu kaut vai latīniskie nosaukumi vai tas, ka arī ar augiem jābūt precīzam, kārtīgi jānoskaidro tā izcelsme. Klausoties Benitas stāstu par graudzālēm, nepārstāj brīnīties, kā var atcerēties nosaukumus divās valodās, tad vēl izstāstīt, kas kuram augam patīk, turklāt paturēt prātā, cik gara izaug katra no neskaitāmajām graudzālēm.
Maza dobe nepiestāv
Lēmums par puķu un graudzāļu dārza veidošanu tika pieņemts pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Tas uzreiz nonāca pilnā Benitas pārziņā. Te jāpiebilst, ka Benita arī šobrīd graudzāles un ziedus apkopj viena pati. Arī toreiz, kaut atradās pavisam citā Ozolu teritorijas daļā, tā nebija kaut kāda sīka puķdobīte. Benita smej, ka tik lielai lauku sētai tak nepiestāv maza dobe. Jau tolaik bija skaidrs, ka būs arī graudzāļu kolekcija. Un tā tas aizgāja. Augu kļuva arvien vairāk. Un kolekciju papildināja arvien vairāk dažādu retumu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
