Pokaiņu mežs, kura platība ir ap 400 hektāru, ir ainaviski interesanta, gleznieciski neparasta vieta ar stāviem pakalniem, dziļām ielejām un dažāda sastāva un vecuma mežaudzēm. Bet pats neparastākais šajā mežā ir dažāda izmēra akmeņu krāvumi. Nelieli, vidēji lieli un lieli akmeņi te atrodami gan pa vienam, gan sakopoti grupās, kaudzēs un krāvumos.
Ziemas laikā šo mežu apmeklē nedaudzi, bet aktīvajā tūrisma sezonā apmeklētāju skaits ir 10–12 tūkstoši.
Kā viss neizprotamais, Pokaiņu mežs ir “apaudzis” ar dažādiem pieņēmumiem, minējumiem un hipotēzēm. Zintnieki, dziednieki un ekstrasensi Pokaiņus uzskata par senu svētvietu, kas izstaro savdabīgu enerģiju.
Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus brīvdienās te strādājuši tūkstošiem talcinieku no visām Latvijas malām. Viņi attīrījuši aizaugušās akmeņu kaudzes, iztīrījuši dīķīšus un takas, devuši objektiem nosaukumus.
Kopš 2000. gada Pokaiņu mežu apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži”, kas veic teritorijas uzturēšanas, labiekārtošanas un ceļu kopšanas darbus.
Vairāku kilometru garumā Pokaiņos plašā teritorijā ir izveidotas pastaigu takas, apskates objekti un ir arī Loka ceļš, kuru var izbraukt ar transporta līdzekļiem. Jāpiebilst, ka mežā tiek veikti vien nepieciešamākie labiekārtošanas darbi, lai to saglabātu maksimāli neskartu.
Cilvēki šeit meklē kaut ko vairāk, nekā tikai vēlas pabūt dabā. Vieta izstaro enerģiju, ko daudzi sajūt kā īpašus strāvojumus. Citi šeit redz vīzijas un uztver informācijas plūsmu. Gidi un Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām. Daži apgalvo, ka pirms gadu tūkstošiem Pokaiņi bijuši arī ārpus Eiropas slavena svētvieta ar masu svētceļojumiem uz to. Meža apsaimniekotāji gan iesaka nemeklēt Pokaiņos pārdabiskus brīnumus, bet ļauties mieram un savām izjūtām, ieklausīties sevī.
Uzbrucis kaitēklis
Bet šoreiz ne par to, bet par gana praktiskākām lietām – proti, Pokaiņu mežam šobrīd aktuāla ir kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža problēma. Šāds meža veselības stāvoklis ainavu neuzlabo, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kas saistīti ar bojāto koku izciršanu. Nav cita veida, kā cīnīties ar mizgrauzi, kā tikai slimos kokus nozāģējot. Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Pērn uz ziemas un pavasara robežas, apmeklējot Pokaiņu mežu, jau pamanīju kokmateriālu kaudzes un meža tehnikas pēdas. To ievērojuši arī citi meža apmeklētāji, internetā paužot bažas par skaistā meža turpmāko likteni – nozāģēs, pārdos un izsaimniekos, atcelta ieejas maksa, nu tik cirtīs ārā utt.
VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) Zemgales reģiona mežu apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns, Īles iecirkņa mežkopis Gundars Freimanis un citi meža speciālisti tikšanās laikā ar Dobeles novada pašvaldību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem skaidroja turpmākos meža apsaimniekošanas plānus.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.