Lai arī alga aprūpētājiem, kas strādā valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” Jelgavas filiālē Ozolpilī, tikai par sešiem eiro pārsniedz valstī noteikto minimālo, darbs tiem, kuri šeit strādā jau ilgi, kļūst par sirdsdarbu, kurā stingri neuzskaita patērētos spēkus un laiku.
Pusceļa mājā istabas tīra paši
Aprūpētājs Gunārs Liepiņš stāsta, ka 1983. gada 25. oktobrī uz pansionātu Ozolpilī atnācis pastrādāt, būdams trīsdesmitgadnieks. Nācis it kā uz laiku – kamēr atradīs labāku darbu tolaik jaunās dzīvesvietas Valgundes apkaimē. Gunārs smejas, ka labāku darbu meklē vēl aizvien, un nopietni paskaidro, ka jūtas labi, ka spēj veikt savus aprūpētāja pienākumus arī 69 gados. Par atalgojumu Gunārs nežēlojas, jo saņem arī pensiju, turklāt vēl ir piemaksa par darbu ar klientiem, kam ir garīgās attīstības traucējumi. Viņš atzīst, ka katrs aprūpētāja darbu veikt nevar. Gadās, ka uz Ozolpili atnāk jauni darbinieki un pēc mēneša vai diviem aiziet. Taču Gunārs šeit ir iedzīvojies. “Arī pēc darba mājās uztraucos par saviem klientiem,” teic aprūpētājs.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
