
Lietainā un drēgnā februāra dienā, kad pavasara vēsmas gaisā gan tā īsti vēl sajust nevarēja, “Zemgales Ziņas” piedalījās aktīvu Jelgavas novada pagasta ļaužu organizētajā Meteņdienas svinēšanas pasākumā Lielvircavā, Dzirnavu laukumā, un Pankūksvētkos Zaļenieku kultūras namā.
Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Meteņdienu svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Šogad Meteņi bija svinami no 13. līdz 16. februārim. Parasti svinēšana sākas sestdienas vakarā, tad svētdienā ir Meteņu diena un trešdien Pelnu diena.
Lielvircavā Meteņdienas atzīmēšanu gan nedaudz patraucējis lietus un vējš, tāpēc cilvēku nav daudz, bet tie, kas ir ieradušies, noskaņoti pozitīvi un labprāt iesaistās rotaļās kopā ar folkloras kopu. Tikām cienāti arī ar pīrāgiem un iepērti ar žagaru, lai veselība un veiksme nepamet visu gadu.

Pavasara sākums
“Mūsu senči laiku skaitīja savādāk – viņu gadā nebija 12 mēneši, kā tas ir mūsdienās, bet gads tika sadalīts gadalaikos un atzīmēja katra gadalaika sākumu un viduspunktu, ko sauca par saulgriežiem. Metenis ir pavasara sākums, kad tiek svinēti pavasara un saules gaidīšanas svētki, kaut ziema vēl nav atkāpusies, bet pavasaris jau ir jūtams. Šajā laikā mūsu senči pārdomāja padarīto un veidoja “metus” jeb izvirzīja jaunus mērķus nākamajam gadam – kā apstrādās laukus, ko sēs un stādīs. Šie svētki vienmēr tika svinēti jautri, ar rotaļām un dziesmām. Svarīga Meteņu izdarība bija vizināšanās ragavās no kalna. To darīja gan lieli, gan mazi, lai augtu garāki lini. Vēl Metenī noteikti brauca apciemot sen neredzētus radus un draugus, jo uzskatīja – jo tālāk brauks, jo būs labāka raža. Tāpat šajā laikā bija daudz jautru izdarību bērniem, kuri ziemas tumšo laiku pārsvarā bija pavadījuši telpās. Izplatīta tradīcija bija konfekšu mešana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa,” ar Meteņdienas tradīcijām iepazīstina Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes muižas un Tūrisma informācijas centra vadītāja Saiva Drupa.


audzētāja Evita Gūtmane.

Cienā ar pankūkām
Zaļenieku kultūras nama zāle dimd no dziesmām un dejotāju soļiem. Cilvēki sanākuši kuplā pulkā un steidz nogaršot rūķa Gardummices smaržīgās pašceptās pankūkas ar ievārījumu vai medu.
Zaļenieku kultūras nama vadītājs Māris Zabarovskis un Pankūksvētku organizētājs stāsta: “Šogad nolēmām rīkot Pankūksvētkus, apvienojot Masļeņicas un Meteņdienas tradīcijas. Gribējām, lai cilvēki sanāk kopā un cits citu ierauga, un izkustas, piedaloties rotaļās kopā ar folkloras kopu un dejotājiem, jo, skatoties teātra izrādi vai koncertu, tas tā nenotiek.”
Svētes folkloras kopas “Dālava” vadītāja Anita Vaļule ir pārliecināta, ka Meteņdienu noteikti var saistīt arī ar pankūku cepšanu un ēšanu, jo tā ir apaļa un dzeltena, tāpat kā saulīte, ko visi pavasarī tik ļoti gaida. “Mums ir arī pankūkdanči un citas jautras rotaļas un dziesmas, kas saistītas ar Meteņdienu un ko vēlamies iemācīt visiem interesentiem. Cenšamies uzturēt un kopt senās latviešu tradīcijas, un nākamā uzstāšanās paredzēta Lieldienās Svētes pagastā,” viņa piebilst.
Raksta un foto autore: Ingrīda Neusa-Luca






