Referendumā piedalījās 71,49% balsstiesīgo, kas mūsdienās ir nesasniedzams vēlētāju aktivitātes slieksnis Eiroparlamenta vēlēšanās. Tiek pat izteiktas prognozes, ka nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte Latvijā nepārsniegs 30%. Bet 2003. gadā bija citādāk, un 10. oktobrī Saeima ratificēja pievienošanās līgumu ES, un 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti.
Bija pagājuši 14 gadi, kopš Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu, Latvija nonāca jaunā savienībā, un Latvijai sākās jauns posms – ar Eiropas Savienību.
Vai vēlētāju aktivitātes mazināšanās nozīmē, ka iedzīvotāji vairs neatbalsta ES? Tā noteikti nevar apgalvot. Ir mainījušies politiķu dienaskārtības jautājumi, un mainījušās arī iedzīvotāju prioritātes un labklājība.
Lai saprastu, ko domā ne tikai Latvijas, bet ES iedzīvotāji, dalībvalstīs gada garumā tika organizēta konference par Eiropas nākotni. Notika dažādas diskusijas, un iedzīvotāji tika aicināti paust idejas, kuras nepieciešams īstenot. Pērn ES līmenī konference simboliski noslēdzās 9. maijā – Eiropas dienā. Taču turpinājās atpakaļsaites pasākumi – kopā sanāca valstu un reģionu konferences dalībnieki, kuri bija iesnieguši iedzīvotāju idejas un tās organizējuši.
ES līmenī konferences par Eiropas nākotni atpakaļsaites pasākums notika 2022. gada decembrī Briselē, bet Latvijā viens no noslēguma pasākumiem notika šā gada 31. martā Jelgavā. To organizēja Jelgavas novada “Europe Direct” centrs, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ar biedrības “Eiropas kustība Latvijā” atbalstu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
