- SILTAIS LAIKS mudina cilvēkus vairāk pārvietoties ar velosipēdu. Jelgavniecei Laurai Koteļeņecai brauciens ar riteni ir kā relaksācija.
FOTO: GAITIS GRŪTUPS
24 velosipēdi desmit minūtēs – tāds bija “Zemgales Ziņu” veloaktivitātes mērījums Jelgavā 9. aprīlī no pulksten 15.55 līdz 16.05. Šoreiz un arī arī iepriekšējo reizi “Ziņas” riteņbraucējus skaitīja Jelgavas šaurākajā vietā – pie Lielupes tilta upes labajā krastā, tur, kur Lielā iela pārvēršas par Rīgas ielu.
Ķivere gan nebija galvā nevienam velobraucējam. Tiesa, “Ziņu” uzmanības lokā parādījās kāds sparīgs kalnu divriteņa minējs, kuram bija ķivere. Taču viņš, braucot pa Lielupes promenādi, nogriezās pa visai stāvo uzbērumu lejā pie pašas upes un, izbraucot pa tilta apakšu, aizminās Kalnciema ceļa virzienā. Trīs no 24 uzskaitītajiem velosipēdiem bija elektriskie, sievietes un vīrieši riteņbraucēju vidū apmēram līdzīgā skaitā. Vecākajam braucējam, vīram no Pļavu ielas, varēja būt ap astoņdesmit, bet divi jaunākie satiksmes dalībnieki aizbrauca ar bērnu ratiņiem, kurus stūma viņu mātes. Gaisa temperatūra tajā laikā bija plus 26 grādi, dienvidrietumu vējš ap četriem metriem sekundē.
Uz Lielupes promenādes ar velosipēdu satiktā LBTU darbiniece Laura Koteļeņeca atzina, ka ir atklājusi velosezonu. Ziemā Laura ar velosipēdu nebrauc. Ikdienā viņa lietojot auto, taču attiecīgos laikapstākļos un noskaņojumā, kāds bija 9. aprīļa pēcpusdienā, jelgavniece ar prieku sēžas uz divriteņa. Runājot par problēmām velosatiksmē, Laura saka: “Protams, veloinfrastruktūra uzlabojas, tomēr gadiem ilgi Jelgavā paliek neērtas un pat bīstamas vietas.” Par Lielupes tiltam tuvāko problēmvietu viņa uzskata Rīgas ielas krustojumu ar Cukura ielu, kur ir iezīmēta gājējiem un velosipēdistiem priekšroku dodošā gājēju pāreja. Tomēr ielas šķērsošana, turklāt slīpajā nobrauktuvē, nešķiet droša.
Pirmo reizi pēc ziemas ar velosipēdu izbrauca pensionētais mežinženieris Pēteris Baranovskis, kas dzīvo Mežciemā. “Es jau tagad daudz nebraucu, bet laiks ir labs, un braukšu arī šodien,” vakar teica vīrs, kuram maijā būs 85 gadu dzimšanas diena. Proti, savas velosezonas pirmajā dienā viņš nobraucis tikai piecus kilometrus – no mājām līdz Bluku tiltam pār Vircavu un atpakaļ. Taču pirms gadiem desmit, piecpadsmit Pēteris četras reizes veica Latvijas vēsturē garāko izzinošo velobraucienu “Barona taka”, kas atkārto maršrutu, kā savulaik no augstskolas Tartu līdz mājām Dundagā kājām gāja tautasdziesmu pierakstītājs Krišjānis Barons. Trijās nedēļās šajā velobraucienā veicamās distances garums ir ap tūkstoš kilometru. “Minoties ar velosipēdu, ir lieliska sajūta – tu vari daudz ko pozitīvu redzēt un piedzīvot. To arī novēlu braucējiem jaunajā velosezonā! Pats par sevi saprotams – stingri jāievēro satiksmes noteikumi,” teic viens no vecākajiem Jelgavas un tās apkārtnes velobraucējiem.
