Zemgales apgabaltiesa atcēlusi Zemgales rajona tiesas Jelgavā spriedumu daļā par piedzīto kompensāciju lietā, kurā Aivars K. atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā. Cietušajai Lidijai (vārds mainīts) nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums. Apgabaltiesas spriedumu neviens no lietas dalībniekiem nepārsūdzēja, tas stājās spēkā 30. jūlijā.
Valsts policijas sākotnēji par šo lietu sniegtā informācija vēstīja, ka 2022. gada 25. septembrī Jelgavas novada Cenu pagastā kāds vīrietis, kurš vadīja automašīnu “Volvo XC70”, iestūrēja pretējā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretī braucošo automašīnu BMW 325. Negadījumā traumas guva trīs personas, kuras tika nogādātas ārstniecības iestādē. Policija par notikušo noformēja ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokolu, bet pēc tam uzsāka kriminālprocesu.
Tagad zināms, ka tajā dienā ap pulksten 11 automašīnu “Volvo XC70” vadīja Aivars K., kuram, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pasliktinājās veselības stāvoklis. Tomēr vīrietis nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamu situāciju un nenodarītu zaudējumus. Aivars turpināja ceļu, līdz sava veselības stāvokļa dēļ netika galā ar mašīnas vadību un iebrauca pretējā satiksmes joslā, kur ar automobiļa priekšējo daļu izraisīja sadursmi ar pretī braucošo Lidijas vadīto BMW 325. Sadursme bija tik spēcīga, ka BMW nobrauca no ceļa un ielidoja grāvī. Vissmagāk cieta tieši Lidija, kurai saskaņā ar tiesu medicīnas eksperta atzinumu nodarīts vidēji smags miesas bojājums.
Pirmās instances tiesa šo kriminālprocesu skatīja tieši gadu, lai arī apsūdzētais Aivars savu vainu atzina pilnībā, nožēloja un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi. Maksimālais sods par tādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz trim gadiem, bet Aivaram tiesa piesprieda tikai sabiedrisko darbu – 140 stundas. Pret tādu soda veidu un apmēru nevienam lietas dalībniekam, tostarp apsūdzētajam Aivaram, nekādu iebildumu nebija.
Nepiekrīt cietušās pieprasītajai kompensācijai
Aivars jau no paša sākuma cēla pretenzijas par no viņa par labu cietušajai Lidijai piedzīto materiālā kaitējuma kompensāciju – 1760 eiro –, tādēļ iesniedza apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā. Šo kompensāciju veidoja cietušās Lidijas izdevumi par viņai sniegtajām psihoterapijas speciālista un psihologa konsultācijām (1150 eiro), kā arī 610 eiro, ko sieviete bija samaksājusi advokātam par juridisko palīdzību. Vēl jau cietusī bija pieteikusi arī morālā kaitējuma kompensāciju 5000 eiro apmērā, bet to Zemgales rajona tiesa bija lēmusi nenoteikt.
Aivars uzskatīja, ka pirmās instances tiesa, piedzenot no viņa 1760 eiro lielu mantiskā kaitējuma kompensāciju, nav nonākusi pie taisnīga noregulējuma. Apsūdzētais norādīja, ka savu civiltiesisko atbildību viņš bija apdrošinājis, tādēļ ir tiesīgs paļauties, ka apdrošinātājs segs visus pamatotos izdevumus saistībā ar cietušās personas ārstēšanu. Kas attiecas uz Lidijas izdevumiem par aizstāvja darbu, tad Aivars bija paudis uzskatu, ka katra procesā iesaistītā persona pati vienojas ar juridiskās palīdzības sniedzēju par palīdzības priekšmetu, apjomu un samaksu, tāpēc šie izdevumi nav attiecināmi uz citām procesā iesaistītajām personām. Jāpiebilst, ka pats Aivars iztika ar valsts nodrošinātu advokātu, par kura darbu no viņa ar to pašu Jelgavas tiesas spriedumu tika piedzīti 130 eiro.
Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā atrodas Lidijas advokāta orderi par cietušās pārstāvību šajā kriminālprocesā gan prokuratūrā, gan tiesā, kā arī maksājumus apliecinoši dokumenti par 610 eiro. Arī cietušajam ir tiesības uz juridisko palīdzību. No apdrošināšanas sabiedrības atbildes bija secināms, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma nosacījumiem tai advokāta pakalpojumi nav jāatlīdzina. Savukārt Kriminālprocesa likums nosaka, ka pienākumu samaksāt šo kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā. Šī summa Aivaram tomēr būs cietušajai jāsamaksā.
Nav reģistrēts kā ārstniecības persona
Pavisam citādi iznāca ar 1150 eiro, ko Lidija samaksājusi par viņai sniegtajām psihoterapijas speciālista un psihologa konsultācijām. Kā izrādās, apdrošinātājs tos viņai neatlīdzināja tikai viena iemesla dēļ – tādu pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts kā ārstniecības persona. Ir gan arī vēl viens “bet” – apdrošināšanas sabiedrībai ir jāapmaksā tikai tādi zaudējumi, kas ir cēloniskā sakarā ar negadījumu. Tomēr jau tikai pirmais iemesls pilnībā izslēdza iespējamību, ka apdrošinātājs kompensētu Lidijai šos izdevumus. Arī Zemgales apgabaltiesas tiesneši, iepazīstoties ar Uzņēmumu reģistrā pieejamo informāciju, pārliecinājās, ka firma, kas Lidijai iesniedza maksājumus apstiprinošus dokumentus, kā savus darbības veidus nav norādījusi psihoterapijas speciālista un psihologa konsultāciju sniegšanu. Turklāt cietusī, uzzinot par apdrošināšanas kompānijas atteikumu, nav vērsusies pie tās ar lūgumu pārskatīt viņai nelabvēlīgo lēmumu.
Zemgales apgabaltiesa lēma atcelt Zemgales rajona tiesas 2024. gada 9. februāra lēmumu par materiālā kaitējuma kompensācijas 1760 eiro apmērā piedzīšanu no Aivara par labu Lidijai, nospriežot piedzīt no viņa tikai 610 eiro par Lidijas advokāta pakalpojumiem. Spriedums stājies spēkā, un Aivars K. var izciest viņam piespriesto sodu, 140 stundas strādājot sabiedrības labā.
— Ritvars Raits
