Laimīga dzīve ir dzīve mūzikā. Diriģents Jānis Zirnis

Šī gada jūlijs Latvijas vēsturē paliks ar XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas daudziem ieguls atmiņā kā viens no 2025. gada svarīgākajiem notikumiem. Šī iemesla dēļ rubrikā “Latvijas personības” izvēlējāmies vēstīt par cilvēku, kuram gatavošanās dziesmu vētkiem un piedalīšanās tajos ar trim saviem koriem bija dzīves lielākā laime un gandarījums. Runa ir par kordiriģentu, pedagogu un saksofonistu Jāni Zirni (1944–2023). Kad “Zemgales Ziņas” diriģenta atraitni Dinu Vanagu aicināja uz sarunu, viņa atbildēja: “Jā, man ir jāstāsta, jo Jānim tas būtu patīkami.”
Zemgaliešiem Jānis Zirnis vairāk ir zināms kā Dobeles skolotāju kora ilggadējs vadītājs. Bez šī kora viņam ilgus gadus pietika spēka diriģēt vēl divus izcilus korus.
Dziesmu svētki – dzīves centrālais notikums
Par izcilu kordiriģentu Jānis Zirnis izveidojās, gan pateicoties talantam, gan pedagogiem. Viens no tiem bija Jānis Ozoliņš, kurš savam studentam, novērtēdams viņa talantu, jau studiju gados bija uzticējis diriģēt sieviešu kori “Ausma”. Ar šo kori Zirnis profesionālā ziņā bija saistīts pusgadsimtu.
“Uzskatu, ka savus vislabākos, vispilnīgākos Dziesmu svētkus Jānis piedzīvoja trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit gadu vecumā, tātad vēl padomju okupācijas laikā, kad bija cita lietu kārtība un atbildīgākos amatos, saistītos ar mūziku, atradās cilvēki, kas cilvēkus vērtēja pēc viņu talanta. Tāpēc šajā periodā Jānim kā kordiriģentam veicās ļoti labi. Tikko laiki mainījās, mainījās arī tikumi – daudzi sāka sev izsist vietu ar elkoņu palīdzību. Pārsvarā tās bija viduvējības, kam nepietrūka nekaunības. Jānim jaunie noteikumi nederēja. Viņš daudzkārt pieminēja, ka ne uz vienu darbu nav gājis pieteikties, bet gan vienmēr ir ticis uzaicināts,” tā savu atmiņu stāstu sāk Dina Vanaga.
Kas attiecas uz Dziesmu svētku rīkošanu un repertuāra izvēli, Jānim Zirnim ar to nav bijis saistības. “Nezinu, vai Jānis būtu vēlējies, lai to stāstu, taču