Havana, 2.jūl., LETA–REUTERS. Atlabstošais Kubas prezidents Fidels Kastro svētdien paziņoja, ka nesenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) dokumentu atslepenošana par CIP nelikumīgajām operācijām ir dūmu aizsegs, ar kuru Buša administrācija cer noslēpt vēl ļaunākas metodes.
«Es domāju, ka šī rīcība varētu būt mēģinājums (..) likt cilvēkiem domāt, ka šīs metodes pieder citai ērai un vairs netiek izmantotas,» teikts oficiālajā medijā publicētajā Kastro rakstā. «Viss šajos dokumentos aprakstītais joprojām tiek darīts visā pasaulē, tikai daudz brutālākā veidā, turklāt arvien vairāk nelikumīgu darbību tiek pastrādāts pašā ASV.»
Kā ziņots, pirms divām nedēļām atslepenotie dokumenti aptver 693 lapaspuses un liecina par tādām CIP nelikumīgām aktivitātēm kā žurnālistu telefonsarunu noklausīšanos, studentu izsekošanu, pasta sūtījumu perlustrāciju, slepkavību plānošanu un eksperimentu veikšanu ar cilvēkiem.
Lieta, kurā apkopoti dokumenti, pazīstama kā «ģimenes dārgumi», un tā apkopo daļu no dokumentiem, kas iegūti izmeklēšanā, kura 1973.gadā tika veikta, pamatojoties uz toreizējā CIP direktora Džeimsa Šlēzingera pavēli, jo tika atklāts, ka kopš piecdesmitajiem gadiem izlūkdienests bijis iesaistīts nelikumīgās aktivitātēs.
Dokumentus internetā ievietoja Džordža Vašingtona universitātes Nacionālās drošības arhīvs.
Līdz šim no «ģimenes dārgumu» lietas atslepenotas bija tikai pārdesmit lapaspuses, taču arī tās bija stipri rediģētas.
Atklātībā nonākušie dokumenti sniedz «ieskatu ļoti atšķirīgā laikā un ļoti atšķirīgā aģentūrā», teikts CIP pašreizējā direktora Maikla Heidena paziņojumā.
CIP atslepenojusi arī 11 000 lapaspušu, kas satur PSRS un Ķīnas iekšpolitikas analīzi, informāciju par Varšavas pakta militārajām programmām, kā arī desmitiem lapaspušu, kas vēsta par spiegošanas lidmašīnu A-12.
«Šī ir CIP pirmā brīvprātīgā pretrunīgi vērtētu materiālu atslepenošana, kopš [bijušais pārvaldes direktors] Džordžs Tenets 1998.gadā atkāpās no deviņdesmito gadu solījumiem par aģentūras lielāku atklātību,» norāda Nacionālās drošības arhīva direktors Tomass Blentons.
Šlēzingers toreizējo ziņojumu pieprasīja pēc tam, kad uzzināja, ka CIP aģenti iesaistīti tā sauktajā Votergeitas skandālā, kas noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās 1974.gadā.
1974.gada decembrī par laikraksta «New York Times» galveno materiālu kļuva Sīmora Herša raksti, kuros bija stāstīts par desmitiem gadu ilgušajām nelikumīgajām CIP operācijām.
