Rīga, 2.jūl. Pēc divu gadu izmeklēšanas policija pagājušā gada nogalē noilguma dēļ ir izbeigusi kriminālprocesu par Saeimas deputātu parakstu viltošanu, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.
Kriminālprocess izbeigts pagājušā gada 20.oktobrī, lai gan mēneša sākumā policija aģentūrai LETA solīja, ka «neapsver iespēju pārtraukt Saeimas deputātu parakstu viltotāju meklēšanu».
Valsts policijā toreiz informēja, ka «pagaidām tiek apspriesti turpmākie soļi lietas izmeklēšanā». Par to, vai sāktais Kriminālprocess tiks izbeigts, policijas darbinieki tolaik komentārus nesniedza, norādot, ka lietas izbeigšana ir prokuratūras kompetencē. «Policija ir darījusi visu, lai lietu atrisinātu, taču nav saņemts gaidītais atbalsts no Saeimas, tādēļ izmeklēšana ieilgusi,» toreiz norādīja Valsts policijā.
Rekšņa šodien sacīja, ka process izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punktu – kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja iestājies noilgums.
Jau ziņots, ka 2004.gada oktobrī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija vērsās prokuratūrā, lūdzot izvērtēt iespējamo šīs partijas deputātu parakstu viltošanu pieprasījumā toreizējam premjeram Indulim Emsim (ZSS). Par šo gadījumu tika ierosināta krimināllieta.
Skandāls par deputātu parakstu viltošanu sākās, kad 2004.gada 14.oktobra Saeimas plenārsēdē deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) lūdza parlamenta prezidiju izmeklēt dokumenta viltošanu parlamentā un noskaidrot, kurš viņa un vēl četru ZZS frakcijas deputātu parakstus iekopējis pieprasījumā premjeram “Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās”.
2004.gada 14.oktobra Saeimas sēdes laikā konstatēts, ka vēstules teksts nedaudz mainītā redakcijā iesniegts Saeimas kancelejā kā cits dokuments – pieprasījums Emsim par Latvijas vēstures mācīšanu skolās ar 11 citu deputātu parakstiem, kuriem klāt piekopēti arī pieci minētie ZZS frakcijas deputātu paraksti. Kā pierādījumu deputātu paraktu viltošanai ZZS deputāti minēja, ka vēstuli Emsim esot parakstījuši ar dažādas krāsas pildspalvām, bet pieprasījumā premjeram tie visi bija melnā krāsā.
Pieprasījumu Ministru prezidentam Emsim, kas reģistrēts Saeimas kancelejā ar Nr.4220, kā pirmie bija parakstījuši JL frakcijas politiķi Kārlis Šadurskis un Krišjānis Kariņš, tālāk sekoja Jura Dobeļa (TB/LNNK) un Arta Kampara (JL), apstrīdētie piecu ZZS frakcijas deputātu, Māra Grīnblata (TB/LNNK), Pētera Tabūna (TB/LNNK), Annas Seiles (TB/LNNK), Lienes Liepiņas (JL), Gunta Bērziņa (JL), Ingrīdas Circenes (JL) un Pētera Ontužāna (JL) paraksti.
Toreiz lietas izmeklēšanas laikā tika izņemti 16 Saeimas deputātu un divu parlamenta darbinieku datoru cietie diski, taču, lai Saeima dotu atļauju Saeimas datoru pārbaudei, bija nepieciešami seši mēneši.
Cietie diski bija nepieciešami kibertehnisko ekspertīžu veikšanai, jo policija cerēja, ka, pārbaudot šīs datoru daļas, izdosies iegūt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju par 2004.gada rudenī notikušo parakstu viltošanu Emsim adresētajā pieprasījumā par Latvijas vēstures mācīšanu skolās.
Valsts policija par lietas izmeklēšanu pabeigšanu paziņoja pagājušā gada septembrī, atklājot, ka 2004.gadā Saeimā iesniegtais deputātu pieprasījums Emsim par Latvijas vēstures mācīšanu skolās ir viltojums. Tomēr policija nespēja atklāt, kas ir vainīgās personas, kuras piedalījušās dokumenta viltošanā, un jau nākamajā mēnesī lietu izbeidza.
