Rīga, 13.jūl. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi galīgos tautas nobalsošanas par grozījumiem valsts drošības likumos rezultātus.
Tautas nobalsošanā par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu piedalījušies 338 348 vēlētāju jeb 37% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, liecina CVK apstiprinātie rezultāti.
Nobalsošanā par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu piedalījušies 338 342 jeb 37% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Tautas nobalsošanas dienā 8866 vēlētāji balsojuši savā dzīvesvietā.
Balsošanas zīmes, kurās balsotāju griba nav saprotama, un nederīgas ir izrādījušās 1662 zīmes par grozījumu Nacionālās drošības likuma atcelšanu un 1694 zīmes par grozījumu Valsts drošības likumā atcelšanu.
CVK šodien nolēma atzīt, ka šā gada 1.martā pieņemtie grozījumi valsts drošības likumos nav atcelti tautas nobalsošanā.
Par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu Rīgā nobalsojuši 80 134 cilvēki, Daugavpilī – 3636, ārvalstīs – 2444, Jelgavā – 9100, Jūrmalā – 9561, Liepājā – 10 879, Ventspilī – 4994.
Par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu Rīgā nobalsojuši 80 135 cilvēki, ārzemēs – 2448, Daugavpilī – 3638, Jelgavā – 9093, Jūrmalā 9568, Liepājā – 10 886, Ventspilī – 4999.
Tautas nobalsošanas rezultātus CVK šodien nolēma paziņot arī jaunajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aģentūru LETA iepriekš informēja, ka pēc tam, kad tiks paziņoti oficiālie tautas nobalsošanas rezultāti, būs skaidrs, kuru dienu spēkā būs Ministru kabineta un Saeimas pieņemtie grozījumi drošības iestāžu likumos, kuru dēļ tika rīkots referendums.
Grozījumi būs spēkā vienu dienu, lai tos aizstātu ar citiem likuma grozījumiem, kas atceļ strīdīgās normas un ar kuriem tiek saglabāta kārtība, kāda tā bija līdz pērnā gada decembrim.
Kā ziņots, Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.
Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par grozījumiem, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.
Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā.
Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu.
Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.
