Ankara, 23.jūl., LETA–AFP. Turcijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi līdzšinējā valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), iegūstot pietiekami daudz balsu, lai atkārtoti viena pati veidotu jauno valdību, liecina neoficiālie rezultāti.
Premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans apsveica iznākumu kā demokrātijas uzvaru un zvērēja uzticību valsts sekulārajai sistēmai, kā arī solīja turpināt ekonomiskās un demokrātiskās reformas, lai tuvinātu valsts iestāju Eiropas Savienībā (ES).
«Mūsu demokrātija ir veiksmīgi izturējusi pārbaudījumu (..). Mūsu vienotība, demokrātija un republika pēc balsošanas ir kļuvušas vēl spēcīgākas,» ārpus AKP biroja salūta un simtiem atbalstītāju klātbūtnē pavēstīja Erdogans. «Mēs nekad neatkāpsimies no republikas pamatprincipiem. Mēs ar apņēmību turpināsim ekonomiskās un demokrātiskās reformas.»
Kā liecina neoficiālie rezultāti pēc 99,7% nodoto balsu saskaitīšanas, AKP guvusi 46,7% balsu, kas tai 550 vietu parlamentā dod 341 vietu un iespēju atkal vienai pašai veidot valdību.
Līdzšinējā parlamentā AKP bija 352 deputātu vietas, un, lai arī partija guvusi par 12% vairāk balsu nekā 2002.gadā, tās vietu skaits samazinās, jo parlamentā iekļuvis vairāk partiju.
Galvenā opozīcijā esošā Republikāniskā Tautas partija (CHP) guvusi 20,9% balsu un aptuveni 112 vietas. Trešā ir labējā spārna Nacionālistiskās kustības partija (MHP) ar 14,4% balsu un 70 vietām parlamentā.
Neviena cita partija nav pārvarējusi 10% barjeru, taču vietas ieguvuši 27 neatkarīgie kandidāti, no kuriem 24 ir kurdi.
AKP priekšvēlēšanu kampaņas laikā centās pierādīt, ka atteikusies no savām islāmiskajām saknēm, un tās sarakstā atrodamas daudzas prominentas personas, par kuru saikni ar politisko islāmu nekas nav zināms, taču sekulāristu pārliecināšana joprojām bija grūts uzdevums.
Labi zināmi politiķi, kas pārstāv gan kreisi centriskas, gan labējas pozīcijas, sievietes, kas pazīstamas ar saviem liberālajiem uzskatiem, uzņēmēji un ekonomisti – visi viņi atrodami starp jaunajiem AKP kadriem, kuri iesaistījās partijā pirms vēlēšanām.
AKP 2001.gadā dibināja tagad aizliegtās Islāmistu partijas «modernizatoru» spārns, bet jau nākamajā gadā harizmātiskā Erdogana vadībā tā nonāca pie varas.
Erdogans norobežojās no savas islāmista pagātnes un pasludināja sevi par «konservatīvo demokrātu», kas esot uzticīgs Turcijas sekulārajai iekārtai.
Kopš tā laika Erdogana valdība ir īstenojusi demokrātiskās reformas, kas palīdzēja Turcijai uzsākt iestāšanās sarunas ar ES. Viņa kabinets veicis arī uz tirgu orientētas reformas, stabilizējot valsts trauslo ekonomiku un veicinot strauju izaugsmi.
Valdība izpelnījusies plašu atzinību par pieejas atvieglošanu medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, bezmaksas mācību grāmatu nodrošināšanu skolēniem un par nabadzīgāko iedzīvotāju slāņu atbalstīšanu ar pārtiku un degvielu.
AKP amatpersonas aktīvi noraida apsūdzības, ka partija demokrātiskās reformas izmantojot, lai īstenotu slepenu mērķi pārveidot Turciju par Irānai līdzīgu islāma republiku.
AKP kritiķu vidū ir augstākā virsniecība, tiesneši un akadēmiskā elite, kas sevi uzskata par modernās Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka sekulārās tradīcijas glabātājiem.
