Rīga, 31.jūl. Latvijai būs jāmaksā nevalstiskās organizācijas «Aizstāvis» prezidentam Vasīlijam Zaicevam 1200 eiro jeb 842 lati saistībā ar liegumu augstākā tiesu instancē pārsūdzēt lēmumu par administratīvā soda – aresta – piemērošanu, nolēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
ECT vienbalsīgi atzinusi, ka iespējas trūkums pārsūdzēt augstākā instancē piemēroto administratīvo sodu – arestu – pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normu, informēja Ārlietu ministrijas informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.
Latvijas valstij 200 eiro (140 lati) būs jāmaksā materiālo zaudējumu atlīdzināšanai, bet 1000 eiro (703 lati) būs jāmaksā kā morālā kaitējuma atlīdzība. Iesniedzējs bija pieprasījis 100 000 eiro (70 280) morālā kaitējuma atlīdzināšanai.
Izskatot Zaiceva sūdzību, ECT konstatēja, ka Latvijas valsts nav pārkāpusi šīs konvencijas 6.pantu un nav liegusi viņam tiesības uz taisnīgu tiesu. Atsaucoties uz konvencijas 6.pantu, kas nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu, Zaicevs kritizēja pret viņu ierosinātā administratīvā procesa taisnīgumu, kas beidzās ar viņa sodīšanu.
Viņš norādīja, ka Liepājas tiesas tiesnesis liedzis iespēju savlaicīgi iepazīties ar pret viņu ierosinātās lietas materiāliem un lietu izskatošā tiesneses nav izsaukusi un nopratinājusi tiesnesi, kuras rakstiskie paskaidrojumi bija pamatā viņa sodīšanai.
Atsaucoties uz konvencijas 7.Protokola 2.pantu par apelācijas tiesībām krimināllietās, iesniedzējs sūdzējās, ka viņam nav bijusi nekāda likumīga iespēja pārsūdzēt lēmumu par administratīvā sodu piemērošanu viņa lietā augstākā tiesu instancē.
Izvērtējot iesniedzēja sūdzības par Konvencijas 6.pantu pēc būtības, tiesa izvērtēja Konvencijas 6.panta 3.punkta – pieeja informācijai par izvirzīto apsūdzību, laiks aizstāvības sagatavošanai, tiesības uz paša izvēlētu juridisko palīdzību, kā arī tiesības uz liecinieku nopratināšanu – piemērošanu Zaiceva lietā.
Tiesa secināja, ka Zaicevam bija nodrošināta pieeja visiem lietas materiāliem un ka divas dienas ir pilnīgi pietiekams periods aizstāvības sagatavošanai, turklāt tiesas sēdē Zaicevs varēja lūgt lietas izskatīšanu atlikt, ko viņš nebija darījis. Zaicevs arī nebija izmantojis juridisko palīdzību, izvēlēdamies sevi aizstāvēt pats.
Zaicevs bija izmantojis tiesības uz liecinieku izsaukšanu tikai tiesas sēdes laikā, un jautājumi, kurus viņš vēlējās uzdot, nebija saistīti ar izskatāmās lietas būtību. Līdz ar to tiesa secināja, ka nav nekāda pamatojuma tam, ka tiesas process ir bijis netaisnīgs, un noraidīja iesniedzēja sūdzības par Konvencijas 6.pantu.
Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.
Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
Liepājas tiesa Zaicevam bija piemērojusi administratīvo sodu – arestu uz trim dienām par necieņas pret tiesu izrādīšanu.
Laikā no 2000.gada 9.augusta pēcpusdienas līdz 12.augusta pēcpusdienai Zaicevs izcieta administratīvo sodu Liepājas Policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
