Rīga, 3.aug. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētie kriminālprocesi liecina, ka vēl arvien nopietnas korupcijas problēmas ir iekšlietu un tiesību aizsardzības sistēmā, kur par spīti tam, ka šo institūciju pienākums ir aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, strādā atsevišķi darbinieki, kas paši veic noziedzīgus nodarījumus.
Šādus secinājums KNAB izdarījis, apkopojot šā gada darba rezultātus laika posmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Birojs informatīvo ziņojumu par KNAB darbu šajā laikā nosūtījis arī Ministru kabinetam un Saeimai.
Kā informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, minētajā laika periodā KNAB uzsācis 23 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti desmit kriminālprocesi kopumā pret 20 personām, bet izbeigti septiņi kriminālprocesi.
Šā gada pirmajā pusgadā par koruptīviem pārkāpumiem aizdomās turētā statuss tika piemērots 14 dažādu policijas iestāžu darbiniekiem. Lielākā daļa no viņiem ir kļuvuši par kukuļņēmējiem, solot neveikt kādas darbības kukuļdevēja interesēs, piemēram, neuzlikt sodu, atteikties uzsākt kriminālprocesu vai ignorēt lietiskos pierādījumus.
Divos mēnešos – janvārī un maijā, par kukuļošanu tika aizturēti pat pieci Valsts policijas darbinieki, turklāt vienas aizturēšanas laikā policisti nepakļāvās biroja darbinieka likumīgajām prasībām un uzbruka viņam, draudot pielietot šaujamieroci.
Pirmo reizi par kukuļa izspiešanu un kukuļņemšanu tika aizturēts arī cietuma priekšnieka vietnieks.
Uzticību tiesu varai nopietni iedragā arī atklātie pārkāpumi zemesgrāmatu tiesnešu darbā. KNAB savācis pietiekamus pierādījumus kriminālvajāšanas uzsākšanai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu – 31 kukuļa pieņemšanas gadījumu, ko izdarījusi Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli kukuļdevēju interesēs.
