Lietus slīcina dārzus pilsētas nomalē

Jelgavā lija, savukārt Staļģenē – ne piles.

“Jelgavā stundas laikā nolijuši 57 milimetri, kas ir tuvu mēneša normai – 75,7 milimetriem,” tā pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” raksturoja pagājušās trešdienas, 23. jūlija, pievakarē nolijušo lietus daudzumu. Tikmēr jelgavnieki sociālajos medijos publicēja fotogrāfijas ar vairākiem applūdušajiem ielu krustojumiem pilsētas centrā. “Pilsētsaimniecība” savā ziņojumā minēja, ka tajā laikā ir darbojušies visi lietus kanalizācijas sūkņi un apmēram stundas laikā plūdi pilsētas centrā bija novērsti. Katrā ziņā gājēju un transporta plūsma lietus dēļ netika traucēta. Pašvaldības pārstāvji brīdināja, ka ūdens spiediena dēļ var būt pacelti kanalizācijas aku vāki.

23. jūlija vakarā Ērgļu ielas rajonā “Zemgales Ziņas” novēroja, ka lietusūdens no pārpildītajiem grāvjiem neplūst prom. Ērgļu ielas privātmājas saimnieks Kaspars Lagzdiņš “Zemgales Ziņām” teica, ka šajās lietavās ir applūdusi dārza siltumnīca. K. Lagzdiņš atceras, ka pērnvasar, kad jūlija beigās un augusta sākumā dažās dienās nolija divu mēnešu norma un ūdens ieplūda vairāku kaimiņu mājās, “Pilsētsaimniecības” nolīgtie darbinieki “minimālā” apjomā veica grāvju tīrīšanu. Tomēr tas, kā varēja secināt 23. jūlija vakarā, nav devis vēlamo rezultātu.

Dzīvojam zemā vietā
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domē aicina apzināties to, ka mūsu pilsēta ir viszemākā apdzīvotā pilsēta Latvijā. Applūšanas risks attiecināms uz vismaz vienu trešdaļu no visas Jelgavas teritorijas. Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāvji ziņo, ka visas sūkņu stacijas darbojās, taču tām nebija pietiekošas jaudas uzreiz uzņemt lielo ūdens daudzumu. Lietusūdens no ielām aizplūda vidēji divu stundu, bet zemākajās vietās – četru stundu laikā.

Pieredzējusī pašvaldības darbiniece Līga Klismeta uzsver, ka jau gadiem Jelgavas pašvaldība ir meklējusi risinājumu, lai piesaistītu finansējumu lietusūdens apsaimniekošanas sistēmu rekonstrukcijai. Tagad rit pirmais ES plānošanas periods, kad pašvaldībai radās iespēja šādam mērķim piesaistīt finansējumu. Līdz šim pašvaldība mērķtiecīgi apzināja kritiskākās zonas pilsētā un izstrādāja vairākus projektus, kā uzlabot lietusūdens novadi pilsētā. To mērķis ir vismaz dubultot lietusūdens novadi trīs kritiskākajos pilsētas rajonos: ap Jāņa ielas kolektoru 20 hektāru platībā pilsētas centrā (Jāņa, Pasta, Mātera ielā un tām piegulošajās ielās), Savienības ielas kolektora zonā no Rūpniecības ielas līdz Savienības ielai, kā arī Tērvetes ielas rajonā, iekļaujot arī Svētes upes gultnes pārtīrīšanu, krastu erozijas novēršanu un caurplūdes atjaunošanu. Visu trīs projektu kopējās izmaksas plānotas ap 11 miljoniem eiro. Savukārt kā nākamo projektu lietpratēji plāno jau nolietotā Miķelsona lietusūdens kolektora pārbūvi pie vecā tirgus ar ieplūdi Driksā.

Ūdens istabās neieplūdīs
Ar pašvaldības pūlēm maijā izdevies pabeigt Savienības ielas lietus­ūdens kanalizācijas kolektora rekonstrukciju. 2024. gada vasaras lietus plūdi stipri sabojāja šo kolektoru, kas atrodas pie dzelzceļa. Tā sateces baseins aptver 64,9 hektāru plašu teritoriju Rūpniecības, Tērvetes, Raiņa, Pulkveža Oskara Kalpaka, Zirgu, Jēkaba, Eduarda Veidenbauma, Stacijas, Cīruļu un Dzelzceļnieku ielas rajonā. Zemes iebrukuma dēļ stipri samazinājās lietusūdens novadīšanas efektivitāte gan no sūknētavas, gan no ielām. Šī kolektora tehniskais stāvoklis tieši ietekmēja pilsētas infrastruktūras, tajā skaitā sabiedriskā transporta, drošību. Lai atjaunotu sistēmas darbību un uzlabotu lietusūdens novadīšanas spējas, tika veikti apjomīgi rekonstrukcijas darbi. Aptuveni 500 metru garā posmā Dzelzceļnieku ielā tika oderēts bojātais dzelzsbetona cauruļvads, izmantojot modernu fotopolarizācijas tehnoloģiju, proti, caurulē ievilkts speciāls oderējums, kas ultravioleto staru ietekmē sacietē. Šī metode nodrošina cauruļvada hermētiskumu, ilgmūžību, un tas kalpos vairākas desmitgades. Veikta arī kolektora 40 metru posma renovācija zem dzelzceļa sliedēm.

Naudu plāno aizņemties
Turpinot pilsētas ielu infrastruktūras uzlabošanu un mazinot plūdu un vides piesārņojuma risku, Jelgavā plānota vērienīga lietusūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve Pulkveža Brieža ielā. Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” plāno veikt projektu “Lietusūdens atvades kapacitātes uzlabošana Pulkveža Brieža ielas sateces baseinā”. Tas nozīmē, ka tiks atjaunota novecojusī infrastruktūra, izbūvēti jauni inženierkomunikāciju tīkli un pārbūvēts ielas segums. Tas stipri samazinās lietusūdens uzkrāšanās un applūšanas risku ne tikai Pulkveža Brieža ielā, bet arī plašākā apkārtnē. Sateces baseina kopējā platība ir 20,48 hektāri. Jelgavas domē jau ir pieņemts lēmums iesniegt investīciju projekta pieteikumu Zemkopības ministrijā, lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu tā īstenošanai. Projekta kopējās izmaksas ir 2 023 781 eiro, no kuriem 15 procentus segs Jelgavas valstspilsētas pašvaldības budžets, bet 85 procentus plānots finansēt no aizņēmuma līdzekļiem.

Plānotie darbi ietver Pulkveža Brieža ielas asfaltbetona seguma pārbūvi un pilnīgu lietus ūdens kanalizācijas tīkla pārbūvi. Paredzēts izbūvēt aptuveni 900 metru garu lietusūdens kanalizācijas kolektoru un 41 metru garu lietusūdens uztveršanas kanālu, kā arī izbūvēt jaunu sūkņu staciju Pulkveža Brieža un Kazarmes ielas krustojumā. Vienlaikus tiks pārbūvēts ielas apgaismojums, brauktuves un ietvju segums, kā arī citi ar infrastruktūru saistīti inženierkomunikāciju tīkli. Pulkveža Brieža ielas posmā no Dobeles ielas līdz Pulkveža Brieža ielai 22 paredzēta arī sadzīves kanalizācijas sistēmas pārbūve, to atdalot no lietus kanalizācijas tīkla.

Jānodala lietus no kanalizācijas
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciālistu skatījumā lietus kanalizācijas sistēma patlaban ir sliktā tehniskā stāvoklī. Vietām kolektori ir applūduši, jo ūdenim nav krituma. Ūdens nosprostojas. Daļā ielu lietus kanalizācija joprojām ir savienota ar sadzīves kanalizāciju, kas neatbilst mūsdienu normām un palielina gan piesārņojuma risku, gan noslodzi uz tīklu, īpaši intensīvu nokrišņu laikā. Saistībā ar to piebilstams, ka “Zemgales Ziņas” saņēma sūdzību no Tērvetes ielas iedzīvotājas Ineses Šmites, kuras dārzā lietus laikā ieplūda ūdens no pilsētas sadzīves kanalizācijas. Plānotais risinājums paredz lietus un sadzīves kanalizācijas tīklu pilnīgu nodalīšanu. Jaunizbūvētais lietusūdens tīkls tiks novadīts uz jauno sūkņu staciju, no kurienes tas tālāk tiks aizvadīts uz grāvi.

Būvdarbus paredzēts sākt 2025. gada septembrī un pabeigt līdz 2026. gada decembrim.

Pēc 2024. gada vasaras plūdiem lietusūdens kanalizācijas tīklu sistēmas uzturēšanai lielākie paveiktie darbi ir šādi: 15 gūliju nomaiņa; 1768 gūliju un to pievadu, aku un kolektoru skalošana; cauruļvadu uzturēšana un nomaiņa; kanalizācijas tīklu skalošana vairākās ielās; bojāto aku remonti un regulēšana, nogruvumu likvidēšana; kolektora remonts Uzvaras un Ausekļa ielas krustojumā; grāvju uzturēšanas un atjaunošanas darbi vairāk nekā 30 pilsētas ielu posmos, kā arī vēl citi izpildīti darbi.

Lietus nelielā platībā
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) “Zemgales Ziņām” paskaidroja, ka 23. jūlija lietus skāra ļoti nelielu platību tieši Jelgavā. Turpat netālu, Staļģenē, kur atrodas LVĢMC postenis, lietus nebija nemaz. Savukārt Kalnciemā, kur pērnvasar trijās dienās nolija turpat 200 milimetri, tajā pat vakarā nolija tikai 3,7 milimetri jeb 3,7 litri uz vienu kvadrātmetru.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.