Pēc piecu Jelgavas rajona Padomes locekļu ierosinājuma sasauktajā sēdē balsu vairākumu neguva lūgums ar lēmumu paust oficiālu atbalstu astoņu novadu pastāvēšanai pašreizējā rajona teritorijā. Kā zināms, jaunajā administratīvi teritoriālajā kartē patlaban iezīmēti tikai divi.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija mūsu rajona administratīvi teritoriālajā kartē iezīmējusi Jelgavas novadu, kurā patlaban izteikušas vēlmi apvienoties deviņas pašvaldības, un jau iepriekš divu pašvaldību izveidoto Ozolnieku novadu. Neizpratni par šādu lēmumu izteicis pēc iedzīvotāju paustās vēlmes pagājušajā gadā Ministru kabineta apstiprinātais Valgundes novads, kā arī Glūdas, Līvbērzes, Kalnciema, un Sidrabenes pašvaldības, kas grib saimniekot patstāvīgi un, piesaucot Eiropas Pašvaldību hartu, reformā aizstāv brīvprātības principu.«Mūsu pagasts pēc attīstības indeksa no 119. vietas 1999.gadā pacēlies uz 21.pozīciju. Pašvaldība spēj pati gan realizēt likumā noteiktās funkcijas izglītības un civilās aizsardzības jomā, gan nodrošināt pakalpojumus,» savu pozīciju kolēģiem skaidroja Glūdas pašvaldības vadītāja Lauma Kalvāne.Atspēkojot pieņēmumu, ka lielākā novadā atsevišķo jomu pārvaldībai varēs algot kvalificētākus profesionāļus, viņa pieminēja neseno «putnu gripas» izspēli, kas parādījusi, – ārkārtas situācijā organizatoriskais smagums jāiznes pašvaldībai, bet komisija no pilsētas atbrauc pie visa gatava. Pagastā rastas iespējas apgūt SAPARD un subsidēto darba vietu līdzekļus, finansiālu atbalstu guvuši jau aptuveni 10 lielāki projekti – redzot attīstību, iedzīvotājiem nav vēlmes pēc kādām apvienošanās reformām.«Iedzīvotāji nepieņem un neatbalsta jaunas idejas, ja tās netiek izskaidrotas un masīvi reklamētas,» kolēģei oponēja Lielplatones pašvaldības vadītājs Aivars Kokins.«Protams, varam norobežoties savās pašvaldībās, bet neņemt vērā iespējas, ko dod finanšu apvienošana lielākā mērogā, nozīmē – esam gatavi nemainīties! Kā būtu, ja, piemēram, Glūdas pagasts liktu savus labākos speciālistus centrā, lai palīdz attīstīties arī citiem,» atšķirīgs skatījums ir Lielplatones pagastvecim.Sēdes gaitā domu apmaiņā iesaistījās arī pārējie 12 klātesošie rajona pašvaldību vadītāji, gan katrs stingri paliekot pie savām pozīcijām.«Mūsu pagastā bija divi iespējamās apvienošanās izpētes projekti, bet noslēgumā esam vienojušies, ka piekrītam «deviņnieka» variantam. Iedzīvotāji to ir pieņēmuši, un, ja es tagad balsotu par piedāvāto lēmumprojektu, tas viņos radītu neizpratni,» sacīja Sesavas pašvaldības vadītājs Jānis Skrauplis.«Deviņas pašvaldības līdz ar saviem iedzīvotājiem ir vienojušās par apvienošanos. Ja citām izdodas Ministru kabinetam pierādīt savu patstāvību, – mums nav nekas pretī,» bilda Vircavas pagasta priekšsēdētājs un rajona Padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune. Līdzīgi savu atbalstu «mazo» centieniem mutiski pauda arī citi «devītnieka» pārstāvji, taču oficiālajā balsojumā atturējās.«Tā bija kolēģu mazdūšība, un savu lomu noteikti nospēlēja arī apvienošanās piekritējiem valdības piesolītā nauda. Bet to taču daudz godīgāk ir nopelnīt un dalīt pēc pārdomāti izstrādātiem un ekonomiski pamatotiem projektiem,» sarunā ar «Ziņām» vēlāk iznākumu komentēja L.Kalvāne.
