Atskatoties uz nesen aizvadīto pasaules vieglatlētikas čempionātu Japānas pilsētā Osakā, Latvijas sportistu startu atzinīgi vērtē Jelgavas sportistu treneris Austris Cīrulis.
Vērienīgajā sporta pasākumā piedalījās 203 valstu un teritoriju pārstāvji. Pie medaļām tika 46 komandu sportisti. Uz Baltiju atceļoja tikai viena balva – zelts par Igaunijas diska metēja Gerda Kantera uzvaru. Neoficiālajā valstu vērtējumā Latvija izrādījusies vispieticīgākā starp dzintara krasta valstīm, ierindojoties 53.vietā. Tajā pašā laikā Igaunija ieņēma 37., bet Lietuva – 41.vietu.«Mūsu vieglatlēti apstiprinājuši augsto starptautisko līmeni, jo liels sasniegums ir arī iekļūšana sporta veida pusfinālā. Turklāt deviņpadsmitgadīgā septiņcīņniece Aiga Grabuste labojusi valsts rekordu,» vērtē A.Cīrulis. Tomēr vietējais speciālists pamanījis arī likumsakarības trūkumu.«Latvija piekāpusies daudzām valstīm, kas sportiskā līmeņa rādītājos ir zemāk par mums, piemēram, Slovākijai. Taču šajā valstī ir piecas slēgtās halles ar 200 metru skrejceliņu, bet mums nav nevienas,» secina treneris. Vairumā gadījumu izredzes uz augstāku vietu pārsvītrojušas traumas. Austris uzskata, ka šo problēmu pastiprina mūsu sporta medicīnas nespēja attīstīties tikpat strauji, cik aug rezultāti. Lai startētu augstā līmenī, līdz pilngadībai nedrīkst iegūt nopietnus savainojumus. Tomēr daudzi Latvijas jaunie vieglatlēti tieši traumu dēļ vasarā netika uz Jaunatnes olimpiādi Belgradā.A.Cīrulis atzīmē arī interesantu faktu – ievērojot olimpiskos principus, pasaules čempionātā varēja piedalīties arī sportisti no visai eksotiskām vietām. Piemēram, salu valstiņu Vanu Atu un Kiribati pārstāvji Osakā skriešanā nebija ātrāki par Jelgavas labākajiem skolēniem.Par lielāko sacensību pārsteigumu treneris ir vienisprātis ar vairumu pasaules sporta apskatnieku – tas ir Bahamu salu augstlēcējs Donalds Tomass, kurš pusotra gada laikā kļuvis par pasaules čempionu. Viņa rezultāts (2,35 metri) nav uzskatāms par ekstraklases sasniegumu, tomēr ievērības cienīgs ir ceļš līdz tam.Puisis pamatskolas sacensībās basām kājām lēcis 1,90 metru augstu. Rezultāta iedvesmots, Donalds nolēma kļūt par basketbolistu un devās uz Oregonas štata universitāti ASV. Tomēr treneri viņu izbrāķēja, un bahamietim draudēja palikšana bez stipendijas. Augstlēkšanas speciālisti ieteica izmēģināt spēkus pie viņiem. Ar basketbola apaviem kājās sportists pārlēca 2,11 metru atzīmi, bet nedēļu vēlāk jau pieveica 2,23 metrus. Pie augstlēcēju apaviem Donalds tā arī vēl nav pieradis un startē ar kārtslēcējiem paredzētām kedām.«Nevar zināt, kā Osakā viņam veiktos, ja uzlītu? Kārtslēcēju kurpēm nav papēžu nagliņu, kas augstlēkšanā ir vissvarīgākais ekipējuma elements,» nosmejas A.Cīrulis.
