Uz «Ziņu» jautājumiem par problēmām policijā atbild Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis.
– Algu jautājums ir viena no būtiskākajām problēmām ne tikai policijā, taču neapmierinātības ar samaksu izraisītais kadru trūkums likumsargu rindās var skart visu sabiedrību. Kā to risināt?– Jelgavas policijā līdz oktobra sākumam bija 34 vakances, bet šomēnes no darba atvaļinājušies jau astoņi darbinieki, divi plāno to izdarīt novembrī. Situācija ir diezgan bēdīga, tādēļ jānovērtē atlikušie, nodrošinot viņiem atbilstošu atalgojumu. Sākumā bija plānots ar nākamo gadu policistu algas paaugstināt par 100 latiem. Diemžēl to neizdevās sasniegt. Uzturnaudas palielināšana, pielīdzinot to armijas amatpersonu saņemtajam, ir īslaicīgs risinājums. Ierosinājums – piešķirt pārvaldēm pilnu algu fondu, bet vakanču algu uzticēt priekšniekiem sadalīt darbiniekiem.
– Vai Jelgava būs ieguvēja, īstenojot šādu plānu?– Noteikti, jo, piemēram, Daugavpilī nokomplektēti 99 procenti štatu, tātad slodze tur ir mazāka. Jelgavā darba netrūkst, tādēļ vajadzētu ļaut labākajiem darbiniekiem nopelnīt maksimāli iespējamo summu. Bet jācenšas vienlīdzīgi sadalīt slodzi – nevar viens staigāt, rokas bikšu kabatā salicis, cits strādāt melnu muti, un abi saņemt vienādu algu. Apmeklējot policijas pārvaldes, esmu saskāries ar dažādām izdarībām. Mani nevar nobiedēt ar seifos sakrautām krimināllietu kaudzēm, es prasu konkrēti pastāstīt, kas kurā tiek darīts. Atklājas, ka nekas. Ir nepareizi policistu noslogotību rēķināt attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Objektīvāks rādītājs ir kriminogēnā situācija – reģistrētie likumpārkāpumi, kriminālprocesu skaits, administratīvā prakse un agrāk sodīto personu īpatsvars attiecīgajā teritorijā.
– Bet kā piesaistīt jaunos?– Gribam ieviest policistu palīgu amatus, līdzīgi, kā tas ir ar prokuroriem, kuros strādātu, piemēram, studenti. Ar laiku viņi varētu kļūt par inspektoriem.
– Vai nereti policijas spēki netiek tērēti arī nelietderīgi?– Piekrītu. Piemēram, pašlaik ikvienā nāves gadījumā jāsāk kriminālprocess. Bieži vien tā ir dabīga cilvēka aiziešana, bet policisti tik un tā iegulda darbu dokumentu formēšanā. Šo procedūru vajadzētu atvieglot, teiksim, veidojot sadarbību ar mediķiem un ģimenes ārstiem, kas varētu informēt par konkrētā mirušā slimībām.
– Ir arī kāds Jelgavas policijas dārziņā metams akmens?– Jā. Minēšu tikai vienu piemēru. Esam iegādājušies 350 000 vērtu aparatūru DNS analīžu veikšanai. Jelgava nodevusi deviņus DNS paraugus, bet Kuldīga – vairāk nekā 200. Viela pārdomām.
– Vai nevajadzētu kompensēt izglītības iegūšanas iespējas policistiem?– Mana pieredze ir tāda, ka tie, kas mācījušies citu augstskolu Juridiskajās fakultātēs, nav gatavi operatīvajam darbam. Viņi nezina ne kriminālprocesu, ne krimināltiesības, nemaz nerunājot par kriminālistiku. Tātad atliek tikai Policijas akadēmija. Šogad uztaisījām eksperimentu – ieskaitījām akadēmijā 50 cilvēku, kuri strādā policijā, viņi par mācībām nemaksā. Būtu nepieciešams atgriezties pie budžeta finansētas izglītības gan Policijas koledžā, gan akadēmijā. Daži pārvalžu priekšnieki apgalvo, ka koledžas izglītība neesot vajadzīga, bet mana prakse pierādījusi pretējo.
– Daudz diskutēts par to, vai pašvaldības drīkst kaut kādā veidā atbalstīt savā teritorijā strādājošos iecirkņu inspektorus. Agrāk atsevišķi pagasti piešķīra policistam degvielu, taču tad viens no iekšlietu ministriem paziņoja – tā ir korupcija. Vai šajā jautājumā nav domāts par izmaiņām uzskatos?– Konsultējos ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un esam secinājuši, ka korupcija starp divām valsts iestādēm šādi nevar pastāvēt. Tādēļ tiek strādāts pie attiecīgiem grozījumiem likumdošanā. Ne visos pagastos nepieciešami iecirkņu inspektori. Saprotu, pagastvecim gribas, lai viņam būtu karogs aiz muguras, sekretāre pie labās, policists pie kreisās rokas, bet galda vidū – zīmogs, taču to atļauties nevarēsim. Analizēsim katru konkrēto štata vietu, un tikai tad izdarīsim secinājumus par slodzi un tai atbilstošo atalgojumu.
