Aicina regulāri apsekot īpašumus un ierobežot invazīvās ošlapu kļavas izplatību Jelgavā

Jelgavā arvien plašāk novērojama invazīvās ošlapu kļavas (Acer negundo) izplatība. Šis koks sākotnēji tika stādīts apstādījumos, taču mūsdienās tas intensīvi naturalizējas un strauji iekaro cilvēka darbības traucētus biotopus. Īpaši izteikti ošlapu kļavas ienāk upju palieņu pļavās un krastmalu krūmājos, kur vien dažu gadu laikā tās kļūst par dominējošo augu sugu. Jelgavā šī suga visvairāk izplatās gar Svētes, Platones, Driksas un Lielupes krastiem, kā arī pamestās teritorijās, gar ceļiem un to grāvjos. Jelgavas iedzīvotāji aicināti regulāri apsekot savus īpašumus un pārliecināties, ka tajos neveidojas ošlapu kļavas audzes, kā arī ierobežot to izplatību, informē pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.

Ošlapu kļava ne vien samazina bioloģisko daudzveidību, bet arī negatīvi ietekmē ainavas estētiku, jo veido blīvus un haotiskus apaugumus. Šie koki bieži noliecas un stipra vēja vai ledus ietekmē lūst, turklāt nokritušie stumbri spēj iesakņoties un dzīt jaunas atvases. Lūstošie koki apdraud cilvēku drošību un īpašumus, bet to izplatības ierobežošana prasa papildu līdzekļus un regulāru apsaimniekošanu. Ošlapu kļava ir viens no pirmajiem kokiem, kas pavasarī zied un izplata putekšņus, un tieši šīs sugas putekšņi veido ievērojamas koncentrācijas pilsētu teritorijās, izraisot siena drudzi cilvēkiem ar alerģijām.

Lai mazinātu ošlapu kļavas radītos draudus, Dabas aizsardzības pārvalde rekomendē vispirms nozāģēt sievišķos kokus, lai ierobežotu izplatību ar sēklām, bet optimāli ir iznīcināt visus šīs sugas eksemplārus plānotajā darbības teritorijā. Jaunus kokus līdz 1,5 metru augstumam vislabāk izraut vai izrakt ar saknēm. Īpaša uzmanība jāpievērš rekultivējamām teritorijām, jo traucētā zemsedze ir ļoti piemērota šīs invazīvās sugas kolonizācijai, un savlaicīga rīcība ir vienīgais veids, kā to novērst.

Jelgavas iedzīvotāji aicināti regulāri apsekot savus īpašumus un pārliecināties, ka tajos neveidojas ošlapu kļavas audzes. Ja šie darbi netiek veikti savlaicīgi, koki ātri izplatās, pieaug resnumā, izplatās ar jaunām atvasēm un tad to kontrole kļūst daudz sarežģītāka. Saskaņā ar noteikumiem savā zemē kokaugus ar celma diametru līdz 20 centimetriem drīkst nozāģēt bez saskaņošanas, bet lielāka diametra koku izciršana jāsaskaņo.