Latvijā šodien stājas spēkā jaunais Administratīvās atbildības
regulējums, kas paredz atteikšanos no administratīvā aresta un pārmaiņas
administratīvo sodu noformēšanas kārtībā.
Šodien stājoties spēkā 2018.gada decembrī Saeima
galīgajā lasījumā atbalstītajam Administratīvās atbildības likumam, spēku
zaudēs ilgstoši pastāvējušais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus,
par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu
procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību
saistošajos noteikumos.
Ņemot vērā minēto, šodien stājas spēkā arī vairāki
grozījumi attiecīgo nozari regulējošajos likumos.
Saskaņā ar jauno Administratīvās atbildības likumu,
turpmāk pamatsodi būs brīdinājums un naudas sods, savukārt papildsodi –
personai piešķirto speciālo tiesību izmantošanas aizliegums un speciālo tiesību
tiesību atņemšana.
Administratīvā pārkāpumu kodeksam zaudējot spēku,
turpmāk Latvijā vairs netiks piemērots administratīvais arests. Līdz šim
Latvijā šo soda veidu pārsvarā piemēroja par braukšanu dzērumā.
Saskaņā ar jauno regulējumu viena naudas soda vienība
būs pieci eiro. Ņemot vērā minēto, minimālais naudas sods fiziskajām un
juridiskajām personām būs desmit eiro, maksimālais naudas sods fiziskajām
personām būs 2000 eiro, bet juridiskajām personām – 20 000 eiro.
Jaunais Administratīvās atbildības likums arī ieviesīs
virkni pārmaiņu šī brīža administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Tas nozīmē,
ka kontrolējošās iestādes administratīvā pārkāpuma dokumentus vairs nerakstīs
ar roku. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti
visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais
rīks, proti, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sagatavotā APAS sistēma.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paziņojumā
presei norāda, ka patlaban nelietderīgi daudz laika tiek tērēts, ar roku uz
papīra noformējot administratīvos protokolus. Līdz ar Administratīvās
atbildības likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās un
efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan ietaupīt valsts
budžeta līdzekļus, gan arī atslogot cilvēkresursus.
APAS sistēma nebūs tikai datu uzskaites sistēma, bet
gan sistēma, kas nodrošinās elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa
veikšanu, sākot ar brīdi, kad sākts administratīvo pārkāpumu process līdz pat
soda galīgai izpildei un sodāmības dzēšanai, kā arī sistēmā tiks nodrošināta
automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem
datiem, norādīja Iekšlietu ministrijā.
Administratīvās atbildības likuma veidotāja, pašreizējā
Tieslietu ministrijas padomniece Eiropas Savienībā Anda Smiltēna aģentūrai LETA
skaidroja, ka no iedzīvotāju skatupunkta administratīvo pārkāpumu sodu reforma
plašas izmaiņas neparedz. Reforma vairāk attieksies uz kontrolējošo iestāžu
amatpersonām.
Lai gan attiecībā uz iedzīvotājiem atsevišķās jomās
sodu izmaiņas ir ieviestas, salīdzinot ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu
pārkāpumu skaits pat ir samazināts, atsakoties no administratīvas sodīšanas
formālos pārkāpumos, kur daudz efektīvāka ir administratīva rīkojuma izdošana.
Saskaņā ar jauno regulējumu administratīvo pārkāpumu
procesu mēģināts izveidot saprotamāku un vienkāršāku. Piemēram, personai, kura
pieļāvusi vairākus administratīvos pārkāpumus, sodu piemēros par katru no tiem.
“Spēkā princips – viens pārkāpums, viens sods,” piebilda Smiltēna.
Tāpat jaunajā regulējumā vairs neeksistēs dokuments
“administratīvā pārkāpuma protokols”. Turpmāk centrālais juridiskais
dokuments būs kontrolējošās iestādes amatpersonas lēmums par administratīvā
soda piemērošanu.
Jaunais regulējums arī paredz efektīvāku starptautisko
administratīvo sodu izpildi citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem,
kuri pārkāpumu pieļāvuši Latvijā. Ja piemērotais naudas sods būs lielāks par 70
eiro, tad Latvija varēs nosūtīt soda izpildes prasību uz citām ES valstīm.
Savukārt, ja Latvijas valstspiederīgais kādā no ES valstīm būs pieļāvis
administratīvo sodu, tad attiecīgā valsts varēs nosūtīt Latvijas iestādēm
dokumentus soda izpildei, skaidroja Smiltēna.
Jaunā kārtība arī paredz, ka tiesas pēc sodītās
personas sūdzības vērtēs tikai jau kontrolējošās iestādes pieņemtu lēmumu. Līdz
šim gadījumos, kad tika piemērots administratīvais arests, par piemērojamiem
sodiem uzreiz lēma pati tiesa nevis kontrolējošā institūcija.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis
Kronbergs aģentūrai LETA pieļāva, ka iespējams arī pārējas periods, kad daļa
amatpersonu pieņemtos lēmumus par piemērojamo sodu vēl var aizpildīt
rakstveidā. Arī Smiltēna norādīja, ka pirmajos darbības mēnešos iespējams
pārejas periods, taču jaunais regulējums ir tāds, lai pēc iespējas ātrāk
kontrolējošās iestādes atteiktos no papīra dokumentiem.
Jaunais regulējums arī paredz, ka lēmumu par
administratīvā pārkāpuma procesa sākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības
saucamajai personai, ja tāda ir zināma, un personai, kurai nodarīts kaitējums.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis
aģentūrai LETA skaidroja, ka RPP ir gatava jaunajai lēmumu par sodu paziņošanas
kārtībai. Darbam ar jauno sistēmu policisti ir apmācīti, kā arī visām ekipāžām
ir nepieciešamais aprīkojums, lai pārkāpējam reāllaikā varētu elektroniski
nosūtīt lēmumu par soda piemērošanu.
Iedzīvotājiem, kuriem ir aktivizēta e-adrese, lēmums
tiks nosūtīts tur. Savukārt, ja e-adrese pārkāpējam nav aktivizēta, tad lēmums
primāri tiek nosūtīts uz viņa e-pastu, bet izņēmuma gadījumos tas var tikt
izsniegts uz vietas papīra formā vai tikt nosūtīts pa pastu.
Jaunais regulējums arī paredz, ka sodītajai personai
piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā
no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu.
“Savukārt pārkāpumos ceļu satiksmē, kur vadītājs
nav uz vietas, kārtība būtiski nemainās – joprojām būs tā saucamie
“plāksteri”. Vienlaikus jāatgādina, ka turpmāk arī sodi, kas saņemti
par pārkāpumiem ceļu satiksmē, būs jāapmaksā 30 dienu laikā, nevis 12 mēnešu
laikā, kā tas bija iepriekš. Ja sods 30 dienu laikā netiks apmaksāts, tas tiks
nodots tiesu izpildītājam,” norādīja Sadovskis.
Foto: no arhīva
