Jelgavas Pašvaldības policijā saņemto izsaukumu skaits pērn
salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieaudzis par 670, bet noformēto administratīvo
pārkāpumu protokolu skaits – par 246 -, liecina pilsētas pašvaldības publiskotā
informācija.
Visvairāk izsaukumu pagājušajā gadā saņemti par
alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos publiskā vietā tādā reibuma
stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, kā arī par transportlīdzekļu stāvēšanas
noteikumu pārkāpšanu. Mazāk bijis tādu izsaukumu, kuros iesaistītas
nepilngadīgas personas.
“Pagājušajā gadā kopumā saņēmām 9540 izsaukumus,
un pieaugums ir 7,6%. Pēc to rakstura un biežuma secināms, ka viena no
aktuālākajām sabiedriskās kārtības problēmām pilsētā joprojām ir alkohola
lietošana publiskās vietās un atrašanās sabiedriskā vietā tādā reibuma
stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Šādu gadījumu skaits audzis par 383, un
kopumā saņēmām 2940 šādus izsaukumus,” skaidroja Pašvaldības policijas
priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala.
Pēc viņa teiktā, nozīmīga loma šo pārkāpumu fiksēšanā
ir pilsētas videonovērošanas sistēmai, jo alkohola lietošanu sabiedriskās
vietās nereti pamana videonovērošanas kamerās, un par šiem gadījumiem tiek
ziņots Pašvaldības policijas ekipāžām. Taču arvien aktīvāk par iereibušām
personām informē arī iedzīvotāji.
Par 313 vairāk izsaukumu bijis saistībā ar
transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. 2019.gadā
Pašvaldības policijas darbinieki apstrādājuši 1851 šāda veida izsaukumu, bet
par stāvēšanas noteikumu neievērošanu pilsētā kopumā pērn Pašvaldības policija
protokolu lēmumu izrakstījusi 2357 automašīnu īpašniekiem, uzliekot naudas sodu
par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Pārkāpumi konstatēti arī patruļu laikā
un, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem.
Tāpat audzis izsaukumu skaits par trokšņošanu un
apkārtējo miera traucēšanu – 2018.gadā saņemti 384, bet pērn jau 425 šādi
izsaukumi.
“Tās ir sūdzības par naktsmiera traucēšanu,
regulāru trokšņošanu, kas vairumā gadījumu ir pamatotas, piemēram, par kaimiņu
ballītēm, skaļas mūzikas atskaņošanu nakts laikā, trokšņošanu daudzstāvu māju
pagalmos, ģimenes konfliktiem kaimiņos. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad traucē
pat kaimiņu sarunas vai krēsla pārbīdīšana aiz sienas,” informēja
Lakstīgala.
Arī Medicīniskās atskurbtuves klientu skaits pērn
kāpis. Atskurbtuvē ievietotas 3045 personas, bet gadu iepriekš – 2702. Jelgavas
Pašvaldības policijas Medicīniskajā atskurbtuvē tiek nogādāti arī iereibušie no
Dobeles, Ozolnieku un Tērvetes novada, taču Lakstīgala norāda, ka klientu
skaits palielinājies galvenokārt uz pilsētnieku rēķina.
“Visbiežāk šeit nonāk iedzīvotāji vecumā no 30
gadiem, kuri neredz dzīvei jēgu un mierinājumu rod alkoholā. Gadās, ka šīs
personas atskurbtuvē nokļūst pat vairākas reizes nedēļā. Vairāk bijis arī to
klientu, kurus atskurbtuvē nogādā no dzīvesvietas, jo tuvinieki uztraucas par
savu drošību un dzīvību. Pagājušajā gadā no dzīvesvietas atskurbtuvē nogādātas
132 personas,” skaidroja viņš.
Aptuveni desmitā daļa klientu ir sievietes, pārējie –
vīrieši.
Lai gan kopējais administratīvo pārkāpumu protokolu
skaits pilsētā ir pieaudzis – no 1632 aizpagājušajā gadā līdz 1878 pērn -,
mazāk ir to protokolu, kas sastādīti par pašvaldības saistošo noteikumu
neievērošanu.
“Preventīvais darbs, skaidrojot jelgavniekiem
pilsētas saistošos noteikumus un iedzīvotāju pienākumus, kā arī pastiprināta
kontrole dod rezultātu,” pārliecināts Lakstīgala.
2019.gadā par saistošo noteikumu neievērošanu
sastādīti 140 administratīvā pārkāpuma protokoli, gadu iepriekš 152, bet
2017.gadā – 233.
Sarucis arī to izsaukumu skaits, kuros iesaistīti
nepilngadīgie, proti, pērn policijai ziņots par 267 gadījumiem, bet vēl gadu
iepriekš – par 284. Lakstīgala spriež, ka arī šīm statistikas izmaiņām liela
nozīme ir preventīvajam darbam un pārrunām ar jauniešiem un vecākiem. Policijas
darbinieki pērn aizvadījuši 1045 šādas pārrunas un veikuši 41 reidu, pārbaudot
jauniešu pulcēšanās vietas, veicot kontrolpirkumus veikalos, pārliecinoties,
vai nepilngadīgajiem netiek tirgots alkohols, cigaretes un enerģijas
dzērieni.
Policijas pārstāvis norāda, ka šī gada lielākais
izaicinājums būs sākt darbu, ievērojot jauno Administratīvās atbildības likumu,
kas spēkā stāsies jūlijā.
“Jau pagājušajā gadā šajā ziņā veicām iestrādes,
mūsu darbinieki apmeklēja mācības, lai paaugstinātu savas kompetences, taču
svarīgi būs tās ieviest praksē. Darbiniekiem vajadzēs būt kompetentākiem, kā
arī jāspēj ātrāk reaģēt katrā situācijā. Mēs turpināsim strādāt
atbildīgi,” apgalvoja Lakstīgala.
Foto: no arhīva
