Izskanot pretējiem viedokļiem, Saeimas Krimināltiesību
politikas apakškomisija rudenī plāno atgriezties pie jautājuma par iespējamām
atbildības izmaiņām dzērājšoferiem.
Latvijā kopš pērnā gada 1.jūlija vairs neeksistējot
administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas
sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Iepriekš vairākus gadus par
sēšanos pie stūres alkohola reibumā varēja piemērot administratīvo arestu.
Patlaban Krimināllikums par transportlīdzekļa bez
tiesībām un dzērumā paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu
darbu, vai naudas sodu.
Februārī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē
iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paziņoja, ka Latvijā situācija ar
dzērājšoferiem ir katastrofāla, un valstij vajadzētu atgriezties pie
administratīvā aresta atjaunošanas.
Ģirģena vadītā Iekšlietu ministrija (IeM) arī bija
sagatavojusi grozījumus Krimināllikuma normās. Grozījumi paredz arī
kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt
transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Šodien Saeimas apakškomisijā IeM parlamentārā
sekretāre Signe Bole norādīja, ka minētais ierosinājums politisko atbalstu
koalīcijā nav guvis, lai gan dzērājšoferu problēma ir aktuāla un IeM vēlēšanās
novērst šo sērgu ir liela.
Apakškomisija uzklausīja dažādu nozaru speciālistus
par iespējamām izmaiņām dzērājšoferu atbildības sistēmā, taču arī starp viņiem
domas dalījās. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis
skaidroja, ka dzērājšoferu jomā ir iestājusies stagnācija un pēdējos gados to
skaits būtiski nav samazinājies.
Krapša prezentētā informācija komisijas sēdē liecina,
ka pērn aizturēti 3527 dzērājšoferi, 2019.gadā – 3539, 2018.gadā – 3485,
2017.gadā – 3686, bet 2016.gadā – 3863. Minētie rādītāji ir daudz mazāki
salīdzinot ar 2000.gadu sākumu, jo, piemēram, 2004.gadā par braukšanu pie
stūres alkohola reibumā pieķēra 14 321 braucējus, 2005.gadā – 13 025, bet
2009.gadā to skaits samazinājās līdz 8903 autovadītājiem.
Pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros
vadītājs atradies alkohola reibumā, 2019.gadā – 663 šādi negadījumi, 2018.gadā
– 684 , 2017.gadā – 722, bet 2016.gadā – 690. Tāpat pagājušā gadā reģistrēti 57
satiksmes negadījumi ar smagi ievainotajiem un bojāgājušiem, kuros autovadītāji
kā negadījuma dalībnieki bija alkohola reibumā. 2019.gadā reģistrēti 40 šādi
negadījumi, 2018.gadā – 53, 2017.gadā – 46, bet 2016.gadā – 44.
Krapsis analizējot pieejamo statistiku, norādīja, ka
2005.gadā stājās spēkā izmaiņas likumā, kas paredzēja dzērājšoferiem piemērot
administratīvo arestu, bet pēc aresta ieviešanas dzērājšoferu skaits būtiski
samazinājās. Tad atkal iestājās neliela stagnācija un sekoja gadījumu
pieaugums, kad tika pieķerti autovadītāji, kas pie stūres bija sēdušies
alkohola reibumā. 2010.gadā atbildību vēl vairāk pastiprināja, jo palielināja
naudas sodus un tiesību atņemšanas termiņu.
“Pozitīvu izmaiņu vai uzlabojumu nav. Arī nesen pandēmijas
laikā pastiprināti kontrolējot komandantstundas ievērošanu, atklājām pietiekami
daudz dzērājšoferus,” norādīja Krapsis.
Krapsis norādīja, ka atgriešanās pie administratīvā
aresta, visticamāk, nav iespējama, tāpēc risinājums varētu būt kriminālatbildības
noteikšana tām personām, kuras pie spēkrata stūres bija sēdušās ar alkohola
koncentrāciju asinīs, kas pārsniedz 1,5 promiles. Piemēram tika minēta ārvalstu
pieredze, jo, mainot likumus un padarot sodus bargākus, tas atstāj iespaidu uz
sabiedrības apziņu. “Ja kriminalizējam braukšanu virs 1,5 promiles, tad
varētu samazināties avāriju skaits un kopējais šādā pārkāpumā pieķerto vadītāju
skaits,” piebilda Krapsis.
Tomēr Valsts policijas priekšnieka vietnieks atzina,
ka šajā jautājumā nav speciāli pētīts, vai dzērājšoferu skaits saglabājies
pietiekami augstā līmenī, ja netiek piemērots administratīvais sods. Tam būtu
nepieciešama plašāka analīze, jo ir pagājuši tikai astoņi mēneši kopš brīža,
kad par sēšanos pie stūres alkohola reibumā autovadītājiem netiek piemērots
arests.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes
Metodikas un analītikas nodaļas vecākā speciāliste Anželika Minčenoka
skaidroja, ka patlaban administratīvo naudas sodu izpilde ir motivējoša, jo
neviens nevēlas nokļūt “tiesu izpildītāju sistēmas nagos”.
Dzērājšoferu gadījumā motivācija laboties ir tiesību atņemšana un tālāk
sekojošā eksāmenu kārtošana tiesību atgūšanai.
Taču uz apakškomisijas sēdi uzaicinātās Tieslietu
ministrijas (TM) pārstāves pauda skeptisku viedokli par priekšlikumu kriminalizēt
braukšanu virs 1,5 promilēm.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra
Gratkovska skaidroja, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi Satiksmes
likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un
transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt tā persona, kura
ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas un
atkarības.
Tāpat šī likuma norma paredz, ka transportlīdzekļa
vadītājs, kurš sodīts par braukšanu reibumā un kuram pirmstermiņa veselības
pārbaudē nekonstatē alkohola kaitējošu lietošanu vai atkarību,
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības
korekcijas programmā.
Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises
un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, taču patlaban šāda kārtība valstī
tā arī nav ieviesta. Par šādas kārtības izstrādi atbildīgā ir Satiksmes
ministrija un pēc Gratkovskas rīcībā esošās informācijas ministrijas
sagatavotais noteikumu projekts varētu tikt iesniegts valdībā tuvākajā laikā.
Skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest
kriminālatbildību par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, Gratkovska norādīja,
ka tādā gadījumā gada laikā pieaugtu kriminālprocesu skaits, soda piemērošanas
process kļūtu sarežģītāks, dārgāks un laikietilpīgāks, jo tiks noslogota
prokuratūra un tiesa. Tāpat ne visi ceļu policisti ir pilnvaroti veikt
kriminālprocesu.
Pieaugot darba apjomam prokuratūrā un tiesā, kā arī
Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) un Valsts probācijas dienestā (VPD), valstij
būs vairāk līdzekļi jātērē papildu darba vietu radīšanai. Tāpat valstī
palielināsies krimināli notiesāto personu skaits ar visām no tām izrietošajām
sekām.
TM Valststiesību departamenta direktore Sanita
Armagana norādīja, ka minētā korekcijas programmas organizēšana ir daudz efektīvāka
cīņai ar dzērājšoferiem. “Ja personai atņemtas tiesības, tad jāiziet
korekcijas programma un tikai tad, var atgūt tiesības. Tas ir pietiekami
efektīvs līdzeklis. To vajadzētu iedarbināt pēc iespējas ātrāk un tad
paskatīties kas notiek tālāk,” norādīja Armagana.
TM amatpersonas arī argumentēja, ka valsts patlaban ir
likusi uzsvaru uz smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu, lai atslogotu
iestādes no mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas.
Uz sēdi uzaicinātais ģenerālprokurors Juris Stukāns
pauda atbalstu IeM un Valsts policijai. Viņš skaidroja, ka ir nepieciešams rast
risinājumu dzērājšoferu problēmai, lai gan ir skaidrs, ka administratīvo arestu
atjaunot vairs nav iespējams. Tagad esot izšķiršanās jautājums, no kāda promiļu
apmēra kriminālatbildību noteikt.
Iepriekš Saeimā Stukāns pauda
atbalstu viedokli par to, ka Latvijā varētu noteikt kriminālatbildību par
braukšanu dzērumā, ja alkohola koncentrācija organismā sasniedz 1,5 promiles.
Stukāns nepiekrita TM amatpersonu paustajam viedoklim,
ka ieviešot kriminālatbildību dzērājšoferiem sarežģītāks kļūtu prokuratūras
darbs. Prokuratūra pēc pārkapēja dzēruma izgulēšanas 48 stundu laikā bez plašas
dokumentu aizpildīšanas var mierīgi piemērot priekšrakstu par sodu un
“viss beidzies.”
“Varbūt jābūt lieliem naudas sodiem, varbūt
piespiedu darbam. Ja pārkāpējs nesamaksā 30 dienās naudas sodu, tad pārkāpējs
jānogādā cietumā. Es domāju, ka jādomā par kaut kāda apjoma (promiļu)
kriminalizāciju, jo cita varianta nav,” uzsvēra Stukāns.
Vēl starp iespējamiem risinājumiem Stukāns minēja
pārkāpēju automašīnu konfiscēšanu un dzērājšoferu ārstēšanu.
Viņš arī pievienojās deputāta Jura Rancāna (JKP)
paustajam, ka dzērājšoferu problēma ir jāskata daudz plašāk, proti, Latvijā
kopumā jāvērtē dzeršanas kultūra un alkoholisma problēma.
Ņemot vērā visu minēto, apakškomisija lūgs informāciju
Satiksmes ministrijai par to, kad Latvijā sāks darboties korekcijas programma.
Tāpat apakškomisija aicināja IeM sagatavot plašāku analīzi par dzērājšoferiem.
Apakškomisija pie šī jautājuma plāno atgriezties rudenī.
Foto:
no arhīva
