Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā,
kas par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu paredz brīvības atņemšanu,
piespiedu darbu vai naudas sodu.
Grozījumi paredz, ka par varas pārstāvja goda un
cieņas aizskaršanu, ja tas izpilda viņam uzliktos dienesta pienākumus
sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā, varēs
piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
IeM priekšlikums par kriminālatbildības atjaunošanu
šādā nodarījumā jau izskanēja janvāra vidū Saeimas komisijā, tomēr tobrīd
nekāda plašāka informācija netika sniegta.
Tagad IeM mājaslapā ievietotajā likumprojekta
anotācijā skaidrots, ka pēdējā laikā, amatpersonām pildot dienesta pienākumus,
veicot valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk
nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret viņiem publiskā vietā tiek izrādīta
necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa.
Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas, lietojot
rupjus un necenzētus vārdus, tiek saņemti draudi inficēt ar Covid-19. Īpaši
minētās darbības izpaudās rīkotajās akcijās pret valstī noteiktajiem
epidemioloģiskās drošības pasākumiem un pret Covid-19 vakcināciju.
Šādas darbības apdraud Latvijas valsts pārvaldes
institūciju normālu darbību. Ministrijas ieskatā šāda situācija nav pieļaujama.
IeM atgādina, ka līdz 2004.gada Krimināllikumā jau
bija speciāla norma, kas paredzēja kriminālatbildību par neslavas celšanu varas
pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm
personām uzlikto pienākumu pildīšanu.
IeM norāda, ka, aizskarot varas pārstāvja godu un
cieņu, persona primāri vēršas pret valsts pārvaldi, kuru reprezentē šī valsts
amatpersona, kas likumīgi pilda normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.
Likumprojekts paredz, ka par cietušo šajā noziegumā
tiks atzīts varas pārstāvis, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, drošību un
valsts robežas apsardzību, piemēram, policijas darbinieki un robežsargi.
Varas pārstāvju tiesiskās aizsardzības garantijas ir
ietvertas arī, piemēram, likumā “Par policiju”, kurā noteikts, ka
policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un
rīkojumi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Tāpat IeM norāda, ka goda aizskaršana un cieņas
pazemošana var notikt mutvārdos, kad cietušā vai kādas trešās personas
klātbūtnē tiek izteikts cietušās personas fizisko, garīgo vai morālo īpašību
novērtējums nepieklājīgā veidā vai tiek lietoti rupji vai lamu vārdi.
Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī
rakstveidā. Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī ar darbību –
iesitot pļauku, iespļaujot sejā, izdarot nepieklājīgus žestus.
IeM sagatavotā norma neierobežo personas tiesības
brīvi paust viedokli, izteikt kritiku. Nosakot robežu starp tiesībām uz vārda
brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, nepieciešams nodrošināt
līdzsvaru, lai nevienas no šīm tiesībām netiktu nesamērīgi ierobežotas.
IeM norāda, ka grozījumi tiks virzīti kā steidzami.
Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš noslēdzās šonedēļ.
Ja IeM virzīs minēto redakciju, tad grozījumi būs
jāskata valdībai un jāpieņem Saeimai.
Foto: no arhīva
