Ik
gadu 75 miljoni Eiropas iedzīvotāju kļūst par noziegumu upuriem, piedzīvojot
fizisku vai emocionālu kaitējumu. Lai pasniegtu palīdzīgu roku cietušajiem, kā
arī vairotu sabiedrības izpratni par noziegumu veidiem un to novēršanas
iespējām, 22.februārī tiek atzīmēta Eiropas diena noziegumos cietušajiem.
Vairāk par šo dienu un plānotajiem pasākumiem šogad stāsta atbalsta tālruņa
noziegumos cietušajiem 116006 vadītājs Raivo Vilcāns.
Ar kādu mērķi tiek organizēta Eiropas diena noziegumos
cietušajiem?
Šīs
dienas mērķis ir aktualizēt un iznest priekšplānā to, kas bieži paliek
sabiedrības acīs nepamanīts un noklusēts. Vardarbība ģimenē, ekonomiskie
noziegumi, diskriminācija, seksuāla uzmākšanās, kibernoziegumi, naida runa
internetā – šie ir tikai daži noziegumu veidi ar kuriem ik dienas saskaras
liela daļa sabiedrības.
Mēs
vēlamies uzrunāt ne vien pašus cietušos, bet arī tiesībsargājošās iestādes,
nevalstiskās organizācijas un visu sabiedrību, atgādinot par pieejamajām
atbalsta iespējām un to, cik svarīgi ir nepalikt vienaldzīgiem. Dažkārt tieši
sabiedrības neiesaistīšanās un izlikšanās neredzam, kas notiek „aiz sienas”
ļauj noziegumu veicējiem palikt nesodītiem.
Ceru,
ka ar laiku uzlabosies arī starpinstitucionālā sadarbība, jo katra iestāde un
organizācija atsevišķi labi dara savu darbu, taču joprojām trūkst savstarpējas
informācijas apmaiņas un sadarbības.
Kādas aktivitātes šajā dienā plānotas un kā tajās varēs
piedalīties?
22.februārī laikā no pulksten 9 līdz
17 notiks tiešsaistes seminārs, kura laikā uzstāsies pārstāvji no valsts un
nevalstiskajām organizācijām. Semināra laikā aktualizēsim tēmu par cietušo tiesību aizstāvību un sociālo rehabilitāciju,
pieskarsimies valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju lomai nozieguma seku
novēršanā un prevencijā, kā arī parunāsim par izplatītākajiem noziegumu
veidiem, lai sniegtu klausītājiem visaptverošu priekšstatu par šo jomu.
Uzmanību
pievērsīsim arī jaunākajām tendencēm noziedzībā, piemēram, vardarbībai
internetā, kibernoziegumiem, vajāšanai, viltus sludinājumu izvietošanai. Esam
paredzējuši arī diskusiju ar jomas ekspertiem, kuras laikā runāsim par
efektīvākiem instrumentiem cietušo atbalstam.
Ar
precīzu programmu un saiti uz semināru varēsiet iepazīties interneta vietnē www.cietusajiem.lv.
Kādas ir galvenās grūtības, ar kurām sastopas noziegumos cietušie
un kāda veida atbalsts šīm personām ir pieejams?
Noziegumu radītās traumas un
zaudējumi var būt visdažādākie – tas var būt finanšu līdzekļu trūkums,
psiholoģisko resursu ierobežojums, kā arī grūtības aizstāvēt savas tiesības.
Nereti cilvēkiem ir bail vai ir
kauns atzīt, ka viņi ir cietuši no nozieguma. Jo īpaši tas attiecas uz
latentajiem noziegumiem, piemēram, uz vardarbību ģimenē.
Dažkārt
pirms vēršanās atbildīgajās iestādēs cietušajam ir nepieciešams psiholoģisks un
informatīvs atbalsts un iedrošinājums, tāpēc visā Eiropā, tai skaitā Latvijā,
ir ieviests bezmaksas tālrunis noziegumos cietušajiem – 116006. Laikā no 12
līdz 22 tālruņa konsultanti Jūs uzklausīs, sniegs informāciju par tālākām
palīdzības saņemšanas iespējām un Jūsu procesuālajām tiesībām, piemēram,
kaitējuma atlīdzinājumu.
Uz
tālruni var zvanīt arī tajās situācijās, ja esat nozieguma liecinieks vai
vēlaties palīdzēt kādam citam, kurš kļuvis par nozieguma upuri. Kaut arī
tālruņa konsultanti paši nesniedz juridisku palīdzību, viņi ir kā starpposms
starp cietušajiem un dažādām institūcijām.
Jūs pieminējāt vardarbību ģimenē. Nesen šī tēma tika aktualizēta
arī „Dod pieci!” akcijas ietvaros. Cik izplatīti ir šāda veida noziegumi un vai
cilvēki par tiem ziņo?
Visbiežāk
vardarbība skar tieši sievietes. Kā liecina Labklājības ministrijas veiktā
aptauja, katra trešā sieviete Latvijā ir cietusi no vardarbības. Turklāt Covid
pandēmijas ietekmē vardarbība ģimenē ir vēl vairāk pieaugusi, jo ļoti daudz
laika tiek pavadīts mājās ar varmāku.
Diemžēl
sievietes reti uzdrīkstas ziņot tiesībsargājošajām iestādēm, bet vēl retāk tiek
uzsākts kriminālprocess. Arī tuvinieki un kaimiņi bieži vien klusē, jo
sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka vardarbība ir ģimenes iekšēja lieta.
Kas būtu jādara, lai mazinātu sabiedrības toleranci pret vardarbību?
Primāri būtu nepieciešamas
izglītojošas kampaņas, kas atgādinātu, ka vardarbība nav tikai atsevišķu
cilvēku, bet visas sabiedrības problēma. Otrkārt, būtu jālauž arī vairāki
iesīkstējuši stereotipi par to, kas vispār ir vardarbība. Reizēm cilvēki domā,
ka vardarbība ir tikai fizisks uzbrukums, taču pastāv arī citas vardarbības
formas – vardarbīga kontrole, vajāšana, psiholoģiskā, seksuālā un ekonomiskā
vardarbība.
Kā rīkoties, ja rodas aizdomas par iespējamu noziegumu, piemēram,
vardarbību kaimiņos?
Nevajadzētu
baidīties, bet gan saukt policiju. Šādu ziņojumu esamība nokļūst policijas
datubāzē un būs svarīgs pierādījums cietušajam, aizstāvot savas tiesības.
Protams, varam arī paši uzrunāt
iespējamo cietušo un parādīt, ka mums rūp. Reizēm tas, kas cietušajam visvairāk
ir vajadzīgs, ir cilvēks, kurš spēj vienkārši uzklausīt un bez nosodījuma
pieņemt cietušo.
Un tieši tāpat mums būtu jāziņo arī
par cita veida noziegumiem, jo šodien tas notiek ar kādu mūsu līdzcilvēku, bet
jau rīt var skart mūs pašus.
Eiropas Padome 1990. gada 22. februārī izdeva
Cietušo hartu, kas noteica noziegumos cietušo tiesības. Lai apzinātu cietušo
intereses, vajadzības un ar to saistītās problēmas, kā arī veicinātu turpmāku
noziegumos cietušo situācijas uzlabošanu un starpinstitūciju sadarbības
uzlabošanu, Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadu 22. februāri tiek atzīmēta
Eiropas diena noziegumos cietušajiem.
Lai
reģistrētos dalībai tiešsaistes seminārā “Zoom” platformā, jāaizpilda
reģistrācijas anketa: http://ej.uz/cietusajiem2021.
Ikvienam
interesentam būs iespēja sekot līdzi semināram tiešraidē “Skalbes” Facebook
lapā https://www.facebook.com/cietusajiem.lv
vai https://www.facebook.com/events/847365295835851,
tajā skaitā rakstiskā veidā uzdot jautājumus ekspertiem.
Foto: publicitātes
