Saeimas Juridiskā komisija pabeidza darbu pie izmaiņām pagaidu
aizsardzības regulējumā un atbalstīja virzīšanai uz galīgo lasījumu grozījumus
Civilprocesa likumā, kas paredz divas būtiskas izmaiņas – obligātus sociālās
rehabilitācijas kursus vardarbīgai personai un iespēju saņemt pagaidu
aizsardzību visos civiltiesiska rakstura strīdos.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot pagaidu aizsardzības
pret vardarbību regulējumu.
Likumprojekts paredz ieviest pret vardarbību vērstu
jaunu pagaidu aizsardzības līdzekli. Paredzēts, ka tiesa jau no 2021.gada
1.jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgai personai iziet kursus
vardarbības uzvedības mazināšanai. Tas patlaban ir trūkstošais un
visefektīvākais līdzeklis turpmākās vardarbības situācijas vai arī tās
atkārtošanās novēršanai, uzskata grozījumu autori.
Grozījumu projekts nosaka pienākumu gada laikā no
tiesas lēmuma saņemšanas dienas vardarbīgajai personai apgūt kursus vardarbīgas
uzvedības mazināšanai. Gadījumā, ja vardarbīgā persona kursus neapmeklēs, var
tikt piemērota kriminālatbildība. Kursi vardarbīgajai personai būs jāapmeklē
tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē.
Likumprojekts arī nosaka vardarbīgajai personai
pienākumu ar līdzmaksājumu daļēji segt kursu izmaksas. Ja persona sāks kursu
apgūšanu sešu mēnešu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas, tad tai jāsedz kursu
izmaksas desmit procentu apmērā. Savukārt, ja kursu apgūšana tiks uzsākta vēlāk
– kursu izmaksas būs jāsedz pilnā apmērā. Ja vardarbīgajai personai konkrētajā
brīdī nav finanšu resursu kursu izmaksu segšanai, tas nav uzskatāms par šķērsli
sākt kursu apgūšanu.
Lai tiesas noteikto kursu apgūšanu būtu iespējams
nodrošināt jau no 2021.gada 1.jūlija, ir panākta valdības vienošanās par šim
gadam nepieciešamā finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētajiem
gadījumiem.
Tāpat grozījumi paredz turpmāk iespēju personām visos
civiltiesiska rakstura strīdos līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt
nepieciešamo strīda pagaidu risinājumu – pagaidu aizsardzību. Pašaik
Civilprocesa likums pagaidu aizsardzību pieļauj vien dažās atsevišķu kategoriju
lietās.
Pašlaik pagaidu aizsardzības regulējuma trūkums īpaši
jūtams servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības
pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas
skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības
apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās. Tāpat pagaidu aizsardzība var būt
nepieciešama citos civiltiesiska rakstura strīdos – gan strīdos, kas izriet no
ilgstošām saistībām, gan mantojuma dalīšanas lietās, gan strīdos par lietas
atprasīšanu, piemēram, patapinājuma tiesiskajās attiecībās.
Vienlaikus jaunais regulējums paredz valsts nodevas
samazināšanu par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu,
ieviešot vienu konstantu valsts nodevas apmēru summu – 70 eiro. Nodevas
samazināšana sekmēs personu pieeju tiesai un jaunos tiesiskās aizsardzības
līdzekļus izmantos biežāk.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka
vardarbība ģimenē nav tikai iekšēja ģimenes problēma, bet tai ir postoša
ietekme uz sabiedrību kopumā.
Plānots, ka regulējums par pagaidu aizsardzības
piemērošanu visos civiltiesiska rakstura strīdos stāsies spēkā likuma
izsludināšanas brīdī.
Attiecīgie grozījumi Saeimai vēl ir jāpieņem galīgajā
lasījumā.
Foto: pixabay.com
