Lai gan sākotnēji ziņojumu skaitā
nebija vērojams pieaugums, pēdējo nedēļu laikā pieaudzis sieviešu daudzums,
kuras vēršas pēc palīdzības un ziņo par vardarbību ģimenēs, trešdienas Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vēstīja biedrības “Centrs
Marta” un krīzes centra “Skalbes” pārstāvji.
Centra “Skalbes”
pārstāvis Raivo Vilcāns sēdē norādīja, ka kopš ārkārtējā stāvokļa
izsludināšanas pēc sākotnēja krituma ar katru nedēļu bija vērojams pieaugums
ziņojumos, kas ir saistīti ar vardarbību ģimenē. Lai gan zvanu skaita pieaugums
nav drastisks, tiešsaistes čata opcija, kuru nodrošina centrs, pēdējo nedēļu
laikā tikusi izmantota trīskārt vairāk nekā iepriekš, turklāt šajos ziņojumos
tostarp tiek minēts tas, ka sievietes, bailēs no varmākas, nezvana centram.
“Centrs Marta” vadītāja
Iluta Lāce skaidroja, ka izolācijas iespaidā, atrodoties ciešākā kontaktā ar
varmāku, sievietes ir nereti spiestas meklēt alternatīvus veidus kā ziņot par
vardarbību. “No vienas puses bija pārsteidzoši, ka zvanu skaits
samazinājās, taču tas bija tāpēc, ka sievietes tika vairāk kontrolētas,”
pauda biedrības vadītāja.
Arī Lāce sēdē iezīmēja līdzīgas
tendences kā tās, par kurām vēstīja Vilcāns, norādot, ka ārkārtējās situācijas
sākotnējās stadijās biedrība novēroja kritumu ziņojumu par vardarbību ģimenē
skaitā. Tomēr šobrīd, pārorganizējot darbu un pielāgojot to jaunajiem
izolācijas apstākļiem, saņemto ziņojumu skaits liecina par strauju pieaugumu
vardarbībā pret sievietēm.
Neskatoties uz kritumu tieši
telefoniski ziņotajos vardarbības gadījumos, pieaudzis ziņojumu skaits par
vardarbību gan sociālajos tīklos, gan epastā.
Pēc biedrības vadītājas paustā,
mainījies ir arī vardarbības raksturs. “Tie stāsti, kas nonāk mūsu
redzeslokā, demonstrē īpaši nežēlīgu vardarbību,” klāstīja Lāce.
Vienlaikus biedrība arī strādā pie tā, lai nodrošinātu komunikācijas iespēju
sievietēm ar dažādām disfunkcijām. Paralēli biedrības novērojumi liecina par
pieaugošu pieprasījumu pēc psihoemocionālajām konsultācijām un juristu
konsultācijām.
Kontrastējot ar Latvijā novēroto,
Izraēlas vēstniece Latvijā Īrisa Florentīna sēdē ziņoja, ka Izraēlā ir novērots
16% pieaugums vardarbībā pret sievietēm. Lai adresētu šo pieaugumu tika
izveidota sistēma, kas sniedz iespēju nosūtīt īsziņu nevalstiskajām
organizācijām, lai tādējādi ziņotu par vardarbību ģimenē. Pēc Florentīnas
paustā, pēdējo četru dienu laikā saņemtas jau 23 ziņas no sievietēm, kuras
cietušas no vardarbības.
Tikmēr Izraēlas nevalstiskās
organizācijas, kura palīdz vardarbībā cietušajām arābu minoritātes sievietēm,
pārstāve Hanana Mardžieha iezīmēja daudz drūmāku ainu, norādot, ka Izraēlā
policija izvirza apsūdzības tikai aptuveni 17% gadījumu, kad arābu sievietes
ziņo par vardarbību ģimenēs. Paralēli šīs problēmas esamību apslāpē arī
kulturāli un sociālekonomiski faktori, kas ir vairāk prominenti tieši arābu
mazākumtautības pārstāvju vidū, skaidroja Mardžieha.
Izraēlas sieviešu aizsardzības
organizācijas pārstāve Mihala Gera Margaliota sēdē argumentēja, ka pašreizējā
Covid-19 izraisītā neziņa attiecībā uz turpmāko, kā arī drastiski pieaugušais bezdarba
līmenis ir veicinājis vardarbību pret sievietēm. Pamatojot savu nostāju,
organizācijas pārstāve stāstīja, ka kopā ar pieaugušo vardarbības daudzumu pret
sievietēm kāpis arī nogalināto sieviešu skaits, kuras noslepkavojuši viņu
dzīvesbiedri. Pēdējo nedēļu laikā ziņots par kopumā piecām nogalinātām
sievietēm, turklāt papildus zināms, ka vēl trīs ir piedzīvojušas slepkavības
mēģinājumus, norādīja Margaliota.
Tikmēr Labklājības ministrijas
Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere
klāstīja, ka ministrijas rīcībā esošie statistikas dati nenorāda
“dramatisku pieaugumu vardarbībā pret sievietēm”. Tomēr arī viņa
pieļauj, ka šajā gadījumā varētu būt kādi faktori, kas drīzāk maskētu patieso
situāciju.
Vadoties pēc statistikas datiem
par izsaukumiem, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes
Dienestu koordinācijas biroja priekšniece vietniece Iveta Valaine norādīja, ka
nav novērots drastisks pieaugums izsaukumos, kuros ziņots par vardarbību ģimenēs.
Dienesta aprēķini liecina, ka pērn policija devusies vidēji 22 izsaukumos dienā
saistībā ar vardarbību ģimenēs, kamēr šogad šādu izsaukumu skaits pieaudzis
līdz aptuveni 34 dienā.
Analizējot šos izsaukumus nereti
policija nav konstatējusi ziņoto vardarbību ģimenēs. Vienlaikus novērojams
kritums nošķiršanas gadījumu kopskaitā. “Šobrīd situācija saistībā ar
vardarbību ģimenēs nav īpaši savādāka kā pagājušajā gadā,” pauda Valaine.
Pieaugums nav konstatēts arī
uzsākto kriminālprocesu skaitā – kopš marta sākts tikai viens kriminālprocess
par tīša smaga bojājuma nodarīšanu, kurā no partnera vardarbības cietusi kāda
sieviete. Kā vienu no iespējamajiem skaidrojumiem šiem statistikas datiem,
Valaine min faktu, ka Latvijā ieviestie ierobežojumi tomēr ir relatīvi mīkstāki
nekā citviet, tostarp arī Izraēlā.
Deputāte Anda Čakša, kura
sākotnēji bija rosinājusi pārspriest šo tematu sēdē, mudināja raudzīties dziļāk
uz Latvijā novēroto, tostarp arī faktu, ka dažādu avotu statistikas dati
nenorāda uz krasu pieaugumu vardarbībā pret sievietēm, lai gan nevalstiskās
organizācijas nereti ziņo par pretējo.
Tāpat arī viens no jautājumiem,
kas iezīmējās sēdes laikā, pēc Čakšas teiktā, bija par to kā nodrošināt
nošķiršanas iespējas tieši Covid-19 laikā, ja, piemēram, kādam no ģimenes
locekļiem ir piemērota karantīna.
Sēdes izskaņā komisijas
priekšsēdētājs Andris Skride (AP) vēstīja, ka pie šī temata notiks turpmāka
diskusija nākamajās sēdēs.
Jau ziņots, ka ārkārtējās
situācijas laikā Latvijā par 37% palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes
konfliktiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz
23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji
22 izsaukumi dienā. Savukārt šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem
bija reģistrēti 1454 izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37%
vairāk, nekā 2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto
policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir samazinājies. Pērn
pieņemti 94 šādi policijas lēmumi, bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti
60 policijas lēmumi par nošķiršanu.
Foto: pixabay.com
