Pērn darbavietās Latvijā fiksēti vismaz 58 nāves gadījumi, bet visi dati
vēl tiek apkopoti, tāpēc mirušo kopskaits, visticamāk, pieaugs, aģentūrai LETA
pavēstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.
VDI dati liecina, ka pērn darba vietas riska faktoru dēļ miris vismaz 21
nodarbinātais. VDI pārstāve skaidroja, ka šādos gadījumos nāve iestājusies, jo
nebija droša darba vide, piemēram, darbinieks nokrita no jumta, jo nelietoja
pretkritienu sistēmu, vai tika aprakts tranšejā, jo tai nebija nostiprinātas
malas.
Savukārt 30 gadījumos noteikts, ka nodarbinātais darbavietā miris dabīgā
nāvē – šādos gadījumos primārais nāves iemesls bijušas sirds un asinsvadu
slimības. Atlikušie septiņi gadījumi, VDI vērtējumā, bijuši ar darba vidi
nesaistīti un nedabiski, piemēram, gadījumi, kad nodarbinātais izdarījis
pašnāvību darbavietā.
VDI dati liecina, ka no 2014. līdz 2017.gadam bija novērojams kritums
darbavietās mirušo skaitā, tomēr 2018.gadā tas atkal pieauga, pārspējot
2014.gada kopskaitu, proti, 91 nāves gadījumu. Kopumā 2018.gadā darbavietās
miruši 92 nodarbinātie, no kuriem 52 gadījumos nāve iestājusies dabīgu apstākļu
dēļ.
Raugoties tikai uz riska faktoru izraisītajām nāvēm, visvairāk mirušo tieši
darbavietas drošības apstākļu trūkumu dēļ bija 2014.gadā, kad reģistrēts kopumā
41 šāds gadījums, un 2016.gadā, kad šādi miruši 38 darbinieki.
Nesenā SIA “Civitta Latvija”, SIA “Grif” un UAB
“Civitta” pētījumā par dabiskajām nāvēm darbavietās norādīts, ka
laika posmā no 2008. līdz 2016.gadam Rumānijā, Lietuvā, Portugālē, Latvijā un
Bulgārijā bija augstākais letālo negadījumu darbā skaits uz 100 000
nodarbinātajiem Eiropas Savienībā. Pēc pētnieku domām, tas norāda uz nepilnībām
sociālekonomiskajā situācijā un veselības aprūpes sistēmā valsts mērogā, kā arī
darba devēju un nodarbināto nepietiekamu izpratni un iesaisti cēloņu novēršanā.
Visbiežāk dabīgo nāvju gadījumi darbā novērojami apkopēju, krāvēju,
dežurantu, apsargu, palīgstrādnieku, kravas automobiļu vadītāju, traktora
vadītāju, remontstrādnieku, mehāniķu, santehniķu un būvnieku profesiju vidū.
Savukārt 41,1% gadījumu darbinieki strādājuši nozarēs ar augstāku vīriešu
nodarbinātības īpatsvaru, proti, apstrādes rūpniecībā, transporta un
uzglabāšanas, kā arī būvniecības sfērās. 9,7% nāves gadījumu nodarbinātie
strādājuši valsts pārvaldē un aizsardzībā un 8,9% – vairumtirdzniecībā vai
mazumtirdzniecībā.
Laikā no 2014. līdz 2017.gadam no 124 dabīgās nāvēs darba vietās mirušajiem
50 bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
No analizētajiem 70 dabīgās nāves gadījumiem darbā bez būtiskiem trūkumiem
obligātās veselības pārbaudes bija organizētas un veiktas tikai 24 gadījumos
jeb 34,3%. Savukārt četros gadījumos, kad nodarbinātais bija norīkots uz
obligāto veselības pārbaudi, konstatēts – lai arī nodarbinātais strādājis
diennakts vai nakts maiņas, darba vides riska novērtēšanas pārskatos šāds darba
vides faktors nebija ietverts, līdz ar to nebija norādīta nepieciešamība
nodarbinātajiem veikt obligāto veselības pārbaudi.
No visiem 70 gadījumiem informācija par mirušā pirmsnāves sūdzībām sniegta
vien astoņos gadījumos. No viņiem četri miruši darba vietā neilgi pēc tam, kad
izteikuši sūdzības par savu veselības stāvokli. Savukārt vienā gadījumā
nodarbinātajam divus mēnešus pēc kārtas vairākas dienas darba vietā palicis
slikti, kā rezultātā viņš arī bija aizvests mājās.
Izpētot dabīgo nāvju apstākļus padziļināti, pētnieki secinājuši, ka sirds
un asinsvadu slimības kā galvenais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū,
uzskatāmi ietekmē arī darba vietās notikušo dabīgo nāvju statistiku. Darbaspēka
novecošanās, kas noris pakārtoti kopējai iedzīvotāju relatīvajai novecošanai,
var būtiski ietekmēt mirstību darba vietā no sirds un asinsvadu slimībām.
Pētījuma laikā tika analizēti 159 VDI pieejamie dabīgās nāves darbā
gadījumu akti, kas noformēti no 2014. līdz 2017.gadam. Padziļinātai analīzei
izvēlēti 2014. un 2015.gadā noformētie dabīgo nāvju gadījumu akti, jo šajos
gados reģistrēts vislielākais dabīgo nāvju darbā skaits. Kopumā analizēti 70
dabīgās nāves gadījumu akti un to pielikumos esošā dokumentācija.
Foto: pixabay.com
