Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi
kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, vakar vakarā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
“Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu,
saņemot atbalstu – Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos.
Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie
nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti
pierādījumi, pētīti materiāli,” saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas
pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fonda finansējumu – kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829
eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina
Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm
iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi
pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu
produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.
Inovatīvās zivju produkcijas radīšanai LLU kā
pakalpojumus sniedzēju nolīga SIA “ISB”. Līgumi ar “ISB”
paredz, ka šai firmai aizies vairāk nekā pusmiljons eiro (533 710 eiro) jeb
vairāk nekā trešdaļa no visas inovāciju projektiem atvēlētās naudas.
Tās īpašnieks tobrīd bija Mihails Kočņevs. Raidījums
atklāja, ka Kočņevs saistīts ar firmām, kas valstij palikušas parādā visai
ievērojamas nodokļu summas. Notikušais tiek izmeklēts vairākos Finanšu
policijas uzsāktos kriminālprocesos, tostarp – par izvairīšanos no nodokļu
nomaksas vairāk nekā 27 miljonu eiro vērtībā. “Šie uzrēķini ir audita
veicēju slimīgās iztēles auglis,” raidījumam saka Kočņevs.
Viņam pieder arī viens procents daļu zivju pārstrādes
uzņēmumā “Piejūra” (šobrīd nosaukums mainīts). Tā pārstāvji kopā ar
biedrību “Zaļākai pasaulei” iniciēja pētījumu veikšanu. Tiesa gan –
radītie produkti ražošanā nav ieviesti.
Kočņevs atzīst, ka, inovāciju projekti ir ienesīgi,
lai arī pirmajā no tiem viņi pārmaksājuši par atsevišķām pozīcijām. Kočņevs to
sauc par kļūdu. Policija un fondu uzraugi parasti pievērš īpašu uzmanību
pārlieku dārgām izdevumu pozīcijām, jo aiz tām var slēpties arī iespējami
pārkāpumi.
LTV raidījums informē, ka pēc žurnālistu intereses ne
vien ierosināts kriminālprocess, bet notikušas arī vairākas izmaiņas saistībā
ar projektu norisi.
Pērn, 3.decembrī uzraugošajai iestādei – Lauku
atbalsta dienestam, paziņots, ka Pilvere vairs nav projekta vadītāja. Pilvere
gan projektos turpināja piedalīties kā pētniece. Par darbu ar šiem projektiem
viņa pērn atlīdzībā saņēmusi piecus tūkstošus eiro.
Savukārt SIA “ISB” dažas nedēļas pēc sižeta
parādīšanas mainīja īpašnieku un amatpersonas. Kočņeva starp viņiem vairs
nebija. Firmu pārdevis. Kā vienu no iemesliem tagad nosauc bankas atteikumu ar
viņu sadarboties. Jaunajiem īpašniekiem viņš šobrīd sniedzot konsultācijas un
kārtojot grāmatvedību.
Pirmais projekts ir pabeigts, bet abos pārējos
universitāte steigusi labot, kas vēl labojams. Ar uzņēmumu “ISB”
noslēgtas papildu vienošanās. Tagad universitāte pirms rēķinu apmaksas veiks
zinātnisko ekspertīzi SIA “ISB” iesniegtajiem pirmā posma darba
rezultātiem, kā arī izvērtēs pakalpojuma tirgus cenu.
Tiesa, uz jautājumu, vai pēc raidījuma projektiem
pievērsta papildu uzmanība, LLU rektore Pilvere atbild: “Jā, mēs esam
pārvērtējuši. Katrā ziņā mēs saprotam to, ka to, kas bija projektā paredzēts un
to ko no mums pieprasa zivrūpniecības nozare – veidot jaunus produktus, tā ir
mūsu universitātes unikālā joma, kur sadarbībā ar nozari mēs gatavojam jaunos
produktus. Līdz ar to mēs neredzam, ka tur vajadzētu būt problēmas.”
Foto: ainavudargumi.lv
