Jelgavas uzņēmējs Gunārs Bubulis, kurš vēl nesen bija pašvaldības
faktiskais partneris uzņēmumā “Jelgavas komunālie pakalpojumi” (JKP),
ar prokuratūru vienojies par 141 900 eiro naudassods par gandrīz tikpat liela
kukuļa došanas mēģinājumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de
facto”.
Nevienu konkrētu amatpersonu, kam bija domāts jau sagatavotais kukulis,
izmeklēšanā noskaidrot neesot izdevies, tomēr Bubulis atzinis, ka vēlējies
panākt, lai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konkursā noraidītais
JKP projekts, kas paredzēja atkritumu pārstrādes iekārtas izveidi Brakšķu
poligonā, tomēr tiktu pie Kohēzijas fonda līdzfinansējuma
Bubulim agrāk piederējušajam uzņēmumam SIA “Kulk” kopā ar
Jelgavas pilsētas domi pieder kompānija JKP, kas nodarbojas ar atkritumu
apsaimniekošanu. Bubulis līdz 2019.gada vidum bija “Kulk”
līdzīpašnieks, bet kopš tā laika nekādus amatus uzņēmumā vairs neieņem.
Saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Zemgales rajona tiesas Jelgavā
spriedumu Bubulis notiesāts par gandrīz 150 000 eiro kukuļa došanas mēģinājumu,
bet viņa sens paziņa Henrihs Penčura – par starpniecības kukuļošanā mēģinājumu,
vēsta “de facto”.
Saskaņā ar apsūdzību, Bubuļa nodoms mēģināt dot kukuli bija saistīts ar
projektu “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide
Zemgales reģiona nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas stacijā
“Brakšķi””. Bubulis gribēja iegūt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu
prettiesiskā veidā. Tas gan neizdevās, un projekts līdz šim nav īstenots.
Bubuli un Penčuru Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs aizturēja
2019.gada aprīlī. CFLA organizētā projektu iesniegumu atlase bija noslēgusies
jau pusgadu iepriekš. Kohēzijas fonda līdzfinansējumu piešķīra diviem
projektiem, lauvastiesu saņemot poligonam “Getliņi”. JKP iesniegtais
projekts palika piektajā vietā un pie iecerētās naudas – apmēram pieciem
miljoniem eiro – netika.
KNAB lietu prokuratūrai nodeva pagājušajā rudenī. Gan Bubulis, gan Penčura
savu vainu atzina un reālu kaitējumu nodarīt viņiem neizdevās, jo kukulis pie
CFLA amatpersonām nenonāca, tādēļ prokurors Monvīds Zelčs ar abiem noslēdza
vienošanos par sodu, ko decembra beigās apstiprināja tiesa. Bubulim, kurš jau
iepriekš valsts budžetā ieskaitīja iecerētā kukuļa summu, piespriests 141 900
eiro naudassods un liegums trīs gadus nodarboties ar atkritumu biznesu.
Starpniekam Penčuram būs jāsamaksā 40 850 eiro.
Bubuļa advokāta Juris Grīnvalds skaidrojis, ka klients esot nepamatoti
noticējis kādu personu solījumiem Eiropas līdzfinansējumu tomēr sadabūt. Pēc
advokāta versijas, šīs personas gribēja izmānīt no Bubuļa naudu.
Advokāts Grīnvalds stāsta, ka Bubulis pirms vairākiem gadiem devās pensijā,
uzņēmuma vadību nododot ģimenei un kategoriski piekodinot, lai viņam par
biznesu neko nestāstot, jo viņš neko negribot zināt. Visi to respektējuši, un
Bubulim nekādas informācijas par “Kulk” darbu arī neesot bijis.
Savukārt Bubulis pats nevienam, piemēram, “Kulk” valdes
locekļiem, neko nestāstīja par mēģinājumu tomēr sadabūt Kohēzijas fonda naudu
“Brakšķu” projektam, apgalvo advokāts.
Grīnvalds pauž pārliecību, ka pēc šī nodarījuma jeb “dzīves
muļķības” vien secinājumus par viņa klientu izdarīt nevajadzētu: “Es
varu raksturot savu aizstāvamo kā goda vīru.”
Pirms pieciem gadiem Bubulis no bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa
saņēmis ceturtās šķiras Atzinības krustu “par nozīmīgu ieguldījumu
Latvijas vides jomas un atkritumu nozares darba pilnveidošanā”. Arī šis apstāklis
esot ņemts vērā, nosakot viņam sodu. Tagad gan Bubulis ordeni zaudēs. Likums
paredz, ka personai, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu
tīšā noziegumā, Ordeņu kapituls valsts apbalvojumu atņem.
LETA jau ziņoja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
(VARAM) ir plānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita
samazināšanu no desmit uz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus
vajadzēs vest desmitiem vai pat vairāk nekā 100 kilometru uz
“Getliņu” poligonu Rīgā.
“Kulk” valdes loceklis un tehniskais direktors Jānis Melbārdis
uzskata, ka bioatkritumu pārstrādes iekārtu atkritumu poligonā
“Brakšķi” Jelgavas pusē var izbūvēt par 30-35% lētāk nekā
“Getliņos”, tādēļ nav loģiska iecere slēgt Zemgales atkritumu
poligonu.
Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija
piedāvā palielināt “Getliņu” bioloģisku atkritumu pārstrādes iekārtas
jaudu. Pēc Melbārža teiktā, poligons “Brakšķi” šogad iesniedza
projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu
izmaksājusi par 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.
“Jūlijā uzņēmums JKP, kura kapitāldaļas pieder arī “Kulk”,
iesniedza CFLA bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu.
Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu
ideja ir “iesaldēta”,” skaidroja Melbārdis, piebilstot, ka bez
jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos
atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas.
“Kulk” pārstāvis norāda, ka ir neloģiski vest atkritumus uz Rīgu,
ja “Brakšķu” poligonā Jelgavas pusē esot iespējams izbūvēt iekārtu
par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi “Getliņos”. Zemgales
reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 000 tonnu, un tādas
iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tas
ir astoņi miljoni eiro.
“VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 000
tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie aptuveni
400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt
“Brakšķos”, Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam
vidējo – 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33%
vairāk,” apgalvoja Melbārdis.
Uzņēmums nesaskata ne ekonomiski, nedz arī loģiski pamatotus argumentus
poligona likvidācijai un neredz arī iemeslus, kāpēc “Brakšķu”
projektam nevarētu piešķirt finansējumu. Melbārdis arī uzsvēra, ka VARAM
atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju
98,5 miljonus eiro.
“Firmas.lv” dati liecina, ka JKP apgrozījums 2019.gadā bijis
3,698 miljoni eiro, uzņēmums cietis 22 718 eiro zaudējumus. Atkritumu
apsaimniekotāja īpašnieki ir Jelgavas dome (51%) un “Kulk” (49%).
Savukārt “Kulk” īpašniece ir Eva Melbārde. Uzņēmuma apgrozījums
2019.gadā bijis 9,918 miljoni eiro, bet peļņa 925 029 eiro.
Foto: no arhīva
