Jau iepriekš ir ziņots par krāpšanas gadījumiem, kad
interneta vietnēs tiek izvietoti viltus sludinājumi par traktortehniku un
automašīnu tirdzniecību, kā rezultātā tiek apkrāpti pircēji.
Pēdējo gadu laikā
šādas krāpšanas notiek ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – iedzīvotāji izvēlas
iegādāties traktortehniku un automašīnas ārvalstu interneta vietnēs. Diemžēl
lielākoties gadījumu šādi pirkumi liek vilties – no pircējiem tiek izkrāpta
nauda vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija (VP) aicina rūpīgi izvērtēt
ievietotos sludinājumus interneta vietnēs, kā arī neiegādāties preci, kas pirms
tam nav redzēta dzīvē.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna
Sprudzāne informē, ka laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gada 8. februārim VP
ir reģistrēti 17 šāda veida krāpšanas gadījumi, kad ārvalstu interneta vietnēs
tiek piedāvāts iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par izdevīgu
cenu.
No reģistrētiem gadījumiem 13 gadījumos tika iegādāta
neeksistējoša lauksaimniecības tehnika, bet četros gadījumos – automašīnas.
Iepriekš minētā laika posmā Latgalē ir konstatēti seši šādi krāpšanas gadījumi,
Vidzemē pieci, Zemgalē divi, Kurzemē viens un Rīgas reģionā trīs gadījumi, kad
apkrāptajiem pircējiem nodarīts kaitējumus vairāk nekā 134 tūkstošu eiro
apmērā.
Šāda veida krāpšanas lielākoties ir attiecināmas tieši uz
lauksaimniecības tehnikas iegādi. Krāpnieki sludinājumu portālos ievieto
fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu,
piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus
cenu. Sludinājumos var tikt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti
uzņēmumi, kā arī banku konti. Preci apskatīt un norēķināties par to saņemšanas
brīdī nav iespējams, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks
piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas.
Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā
ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā
komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta
sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces
pārdošanu. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas
un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.
Tāpat ir novērots, ka šādus sludinājumus ievieto arī
krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā
arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses.
Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem
pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas
nosaukums un darbinieka e-pasta adrese. Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi
nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē,
tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci.
Analizējot visus 17 krāpšanas gadījumus, konstatēts, ka
pircēji naudas līdzekļus pārskaitīja uz banku kontiem, kas reģistrēti
Lielbritānijā, Polijā, Lietuvā, Itālijā, Īrijā un Dānijā.
Ņemot vērā iepriekš minētos gadījumus, VP aicina
iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta
dzīvē. Tāpat arī nevajadzētu veikt avansa maksājums pirms nav pārliecības par
konkrētās preces esamību un to, vai tā tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā.
Foto: pixabay.com
