Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu ne tikai dzēš ugunsgrēkus
un glābj cilvēkus, bet steidzas palīgā
arī dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Atzīmējot Pasaules
dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties
par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bīstamās situācijās.
Šogad
deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 6578 glābšanas darbus,
ko kuriem 758 reizes palīdzība bija vajadzīga dzīvniekiem.
Statistika liecina,
ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bīstamā situācijā nonākušiem
mājdzīvniekiem – 391 gadījumos, bet 334 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un
putniem, informē VUGD.
Ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība bija vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem
dzīvniekiem – šogad 356 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem
novados, 228 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 174 gadījumos devušies uz citām
valstspilsētu pašvaldībām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai
mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas.
Visbiežāk
dažādās likstās bija nokļuvuši kaķi – šogad jau 333 reizes glābēji devās palīgā
kaķiem, kuri saviem spēkiem nespēja tikt lejā no koka, ielīda caurulēs vai arī
iekrita ventilācijas šahtās un akās. 223 gadījumos tika glābti gulbji, baloži,
bezdelīgas, kaijas, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zvirbuļi un citi
putni, kuri bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un
nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās. 57 gadījumos palīdzība
bija nepieciešama suņiem, un vēl kopumā 57 reizes tika glābti aļņi, āpši,
bebri, roņi, eži, ondatras, caunas lapsas un stirnas. Šogad 54 reizes glābēji
steidzās glābt čūskas, kuras atradās dažādās ēkās un to pagalmos.
Lauku
reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi vajadzīga meža
dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos,
iekrituši akās vai vircas bedrēs. Dažkārt bez līdzcilvēku atbalsta ar
traktortehniku ugunsdzēsējiem glābējiem nebūtu bijis iespējams izglābt
dzīvniekus. Dienests pateicas ikvienam, kurš sniedzis palīdzīgu roku, lai
glābšanas darbi norisinātos veiksmīgi!
Ne
visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību
arī izdodas un ir iespējams sniegt. Ir situācijas, kad cilvēks, kurš izsaucis
glābējus jo dzird, ka ventilācijas šahtā ir putns, iebilst cauruma izsišanai
sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji
glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD
atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem
mīļdzīvniekiem un mājdzīvniekiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ tie neciestu.
Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai pusatvērts logs neradīs
bīstamu situāciju kaķiem, kuri dažkārt mēģina izkļūt pa vēdināšanai atstātiem
logiem un iesprūst logu ailē.
VUGD aicina ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros
nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai
cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas
uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā
situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta tā
veselība vai dzīvība.
Foto: VUGD
