Ar 1.septembri
stājas spēkā Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi
Nr.238 «Ugunsdrošības noteikumi», kas nosaka jaunas ugunsdrošības
prasības fiziskajām un juridiskajām personām, mazina
administratīvo un finansiālo slogu, kā arī aktualizē
ugunsdrošības prasības atbilstoši šobrīd spēkā esošiem
tiesību aktiem un tehnoloģiju attīstībai, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) izstrādājis jaunos Ugunsdrošības noteikumus ar
mērķi sakārtot normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā
atbilstoši faktiskajai situācijai, mazināt administratīvo slogu
un atvieglot prasības fiziskām un juridiskām personām. Dienestā skaidro – lai gan
atsevišķas jauno noteikumu izmaiņas un prasības prasīs laiku,
lai tām pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski
ieguvumi un atvieglojumi, kas mazinās ugunsgrēka izcelšanās
iespējamību, sekmēs ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā
uzlabos ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā.
Būtiskākās izmaiņas, kas jāņem
vērā fiziskām personām
Ikviena pienākums – nekavējoties
evakuēties
Līdz šim normatīvais regulējums
noteica tikai juridiskās personas vadītāja pienākumu ugunsgrēka
gadījumā organizēt cilvēku evakuāciju, bet nebija paredzēta
pašu iedzīvotāju pienākums un atbildība evakuēties. Lai
izvairītos no situācijām, kad cilvēki atsakās evakuēties,
jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteikta prasība ikvienam
iedzīvotājam pašam nekavējoties evakuēties, atskanot trauksmes
signālam vai pamanot ugunsgrēku. Tas ir būtisks solis, lai mainītu
cilvēku ieradumus un liktu arī pašiem uzņemties atbildību par
savu rīcību dažādās ārkārtas situācijās.
Atvieglotas prasības dūmvadu un
ventilācijas kanālu tīrīšanai
Līdz šim dzīvojamo māju dūmvadu un
dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu varēja veikt tikai
sertificēts skursteņslaucītājs, tomēr turpmāk privātmājās
(arī vasarnīcās, dārza mājās utt.) šos darbus varēs veikt
arī ēkas atbildīgā persona, kas ir, piemēram, ēkas īpašnieks.
Visas cietā kurināmā apkures ierīces
un dūmvadi ir jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.
novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un
dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures sezonas laikā
(no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Savukārt gāzes apkures ierīces jātīra
vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par
sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un
ventilācijas kanālu pārbaude.
Līdzšinējo trīs gadu vietā, turpmāk
dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude būs
jāveic retāk – reizi 5 gados, ko veiks atbilstošs speciālists.
Tiks noteikti ierobežojumi mehānisko
ventilācijas iekārtu izmantošanā
Dzīvojamo māju virtuvēs, kurās
atrodas gāzes plītis, ir ierīkota dabīgā ventilācijas sistēma,
lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur ventilācijas
kanālu un telpā nerastos bīstama gāzes koncentrācija. Tomēr
nereti iedzīvotāji pie šī dabīgā ventilācijas kanāla ir
pievienojuši mehāniskas ventilācijas iekārtas, piemēram, tvaika
nosūcējus, kas kavē dabīgo ventilāciju un gāzes noplūdes
gadījumā var izveidoties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija,
notikt sprādziens un izcelties ugunsgrēks.
Līdz 2017.gada 31.decembrim dzīvokļu
īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas
kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot
dabīgo ventilāciju.
No 2020.gada dūmu detektori jāuzstāda
visās mājās un dzīvokļos
Analizējot VUGD statistiku par
ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, var secināt, ka lielākā daļa
cilvēku ugunsgrēkos gājuši bojā nevis no fiziskiem apdegumiem,
bet gan no saindēšanās ar dūmiem. Vienkāršākais tehniskais
risinājums cilvēku aizsardzībai no ugunsgrēka traģiskajām
sekām, ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas par telpā
izveidojušos sadūmojumu brīdina ar spalgu skaņas signālu,
tādējādi ļaujot iedzīvotājiem savlaicīgi, pat naktī, pamanīt
ugunsgrēka izcelšanos un pamest degošās telpas.
Jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka,
ka sākot ar 2020.gada 1.janvāri dūmu detektori būs obligāti
jāuzstāda visās mājās un dzīvokļos. VUGD aicina iedzīvotājus
savlaicīgi parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību un, lai
novērstu traģiskas ugunsnelaimes, jau tagad ierīkot dzīvokļos
vai dzīvojamās mājās dūmu detektorus.
Līdzās tam, no 2020.gada 1.janvāra
privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas un citus viendzīvokļa
objektus būs jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.
Būtiskākās izmaiņas, kas jāņem
vērā juridiskām personām
Papildināts ugunsdrošības instrukciju
saturs
Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos
precizēts un papildināts ugunsdrošības instrukcijas saturs –
sākot ar 2017.gada 1.septembri visās ugunsdrošības instrukcijās
būs jāiekļauj paplašināta informācija par objektu, piemēram,
jāiekļauj vispārīga informācija par objektu un tā ugunsdrošību
raksturojoša informācija. Līdztekus noteikumi nosaka, ka personām,
kuras izstrādā ugunsdrošības instrukciju, veic instruktāžu un
vada praktiskās nodarbības, būs jābūt profesionālajai
izglītībai ugunsdrošībā vai attiecīgai apmācībai
ugunsdrošības jomā.
Mainīta ugunsdzēsības aparātu skaita
noteikšanas kārtība
Jaunie noteikumi būtiski maina līdz
šim pastāvošo kārtību, kādā tika noteikts objektā
nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu daudzumu – turpmāk
ugunsdzēsības aparātu skaits ir jānosaka no to dzēstspējas,
nevis atkarībā no aparātu tilpuma.
Līdztekus ar jaunajiem noteikumiem
mazināts ugunsdzēsības aparātu apkopes finansiālais slogs –
sākot ar 2018.gada 1.janvāri tehnisko apkope būs jāveic saskaņā
ar ražotāja noteikto apkopes biežumu vai, ja tāda nav noteikta,
tad ne retāk kā reizi piecos gados. Līdzšinējā kārtība
paredzēja ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veikt reizi divos
gados.
Ugunsdrošībai lietojamās zīmes
pieejamas noteikumos
Līdz šim, lai juridiskās personas
zinātu, kādas ugunsdrošībai lietojamās drošības zīmes ir
jāizvieto objektos, bija jāiegādājas Latvijas standarts. Jaunajos
Ugunsdrošības noteikumos ir iekļautas visas ugunsdrošībai
lietojamās zīmes, tādējādi mazinot uzņēmēju finansiālo
slogu.
Gan uz fiziskajām, gan juridiskajām
personām attiecas jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteiktais
elektroinstalāciju (tajā skaitā zemējuma un zibens aizsardzības
ierīces) pārbaužu biežums – mazinot finansiālo slogu,
līdzšinējo sešu gadu vietā, turpmāk šādu pārbaudi ir jāveic
reizi desmit gados. No 2017.gada 1.septembri vienlaicīgi ar
elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm būs jāveic arī
elektroinstalācijas kontaktu savienojumu (piemēram, elektrosadales
skapī) pārbaudi ar termokameru.
Plašāka informācija
par jauno Ugunsdrošības noteikumu izmaiņām pieejama šeit:
http://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/ugunsdrosiba/13985-stajas-speka-jaunas-ugunsdrosibas-prasibas
