“Spēles uz dzelzceļa var salīdzināt
ar asu nazi – jau kopš bērnības mums stāsta, lai to neaiztiekam, jo var
sagriezties. Kad pirmo reizi sev iegriezīsi ar nazi pirkstā, sapratīsi, ka
vairāk to nevajag aiztikt. Taču spēles uz dzelzceļa var būt nāvējošas,” uzsver
Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas,
pieķeroties braucošam vilcienam.
Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš”
(LDz) veiktā aptauja, 63% iedzīvotāju savā bērnībā ir rīkojušies pārgalvīgi,
iespējams, apzināti vai neapzināti riskējot ar savu veselību vai pat dzīvību.
Vairākkārtīgi to ir darījuši 54%, informē VAS
“Latvijas dzelzceļš” Ārējās komunikācijas daļa.
Aleksandrs silti iesaka vecākiem ar
saviem bērniem pārrunāt bīstamās lietas – jo vairāk bērns zinās, ka tas nav
droši, jo mazāka būs vēlme izmēģināt. Atceroties dienu, kad Aleksandrs zaudēja
kājas, viņš stāsta, ka tās sāpes nevar vārdos aprakstīt. “Tas ir ļoti
briesmīgi, kad Tu guli savā asins peļķē un Tu neko nevari izdarīt. Tā arī
paliec guļus, saprotot, ka Tu “ieberzies”. Kad es izgāju no komas, es dzirdēju,
kā mana mamma raud, un es teicu, lai viņa nomierinās. Viņa bija ļoti priecīga,
ka es vispār pamodos. Es gribēju piecelties no gultas, bet man vairs nebija
kāju. Mamma teica, ka man nav kāju, bet es tam neticēju. Es mēģināju piecelties,
bet man tas vēl joprojām nav izdevies. Tikai nākamajā dienā es sapratu, ka es
vairs nekad nestaigāšu.”
LDz ir izstrādājis piecas jaunas
dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir
cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar
speciālistiem. Aleksandrs ir viens no pieciem
dokumentālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī
Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no
garīgās veselības problēmām, un Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola
reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā
vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām.
Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau
vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un
neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra – par jaunieša pašnāvību. Šajās
filmās pieredzē dalās arī SIA “LDz Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis
Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Dokumentālās filmas LDz izmantos
drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com
kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem
stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.
Ar Aleksandra stāstu aicinām
iepazīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=CnHKT_TKpmw
VAS
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā
ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic
infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali,
SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos
pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA
“LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDz apsardze”, kā arī
loģistikas uzņēmums SIA “LDz Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp vērtīgākajiem un vislabāk
pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq
Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.
Foto: publicitātes
