Šodien stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri
pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi
iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.
Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas
deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā
pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde
mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka
šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu
pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo
labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.
Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona
gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā
ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās
plašāk, uzsvēra politiķis.
Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem
jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši
datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. “Tātad šeit būs
arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav
vajadzīga,” cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām
institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām,
kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.
Kā informēja parlamenta Preses dienestā,
izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā
ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai
aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk
nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.
Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas
ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura
īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.
Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi
noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā
piedzen šīs mantas vērtību.
Likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja
Judins un virzīja Juridiskā komisija.
Jautājums par regulējumu saistībā ar
labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu,
aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam
Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas
arestēts kriminālprocesā.
Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis
Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu
labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.
“Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad
konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā
konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs
valstij,” pauda ministrs. “Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto
neizdarību. Jau toreiz – 2014.gadā – tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana,
bet netika pabeigta līdz galam,” uzsvēra Bordāns.
Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos
nostiprināt divus pamatprincipus – pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma
rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to
kompensētu valsts.
Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa
kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma
izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma
noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas
aizsardzības mehānismu. “Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv
mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc
uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros
kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto
zaudējumu atlīdzināšanu,” sacīja Bordāns.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā
par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu
Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc
piederības cietušajai – Latvijas valstij.
Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar
šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc
piederības, proti, valstij.
Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De
facto” vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka
Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt
par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis
izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.
Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās
2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā
pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas
izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms
gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas
reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.
Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts
2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, zemesgrāmatā nebija
vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda
raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi zemesgrāmatu par izmeklēšanu,
Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.
Foto: pixabay.com
