Augstākās
tiesas (AT) Krimināllietu departaments 6.maijā ir nolēmis atteikt
kasācijas tiesvedību krimināllietā par medicīnas aprīkojuma
iegādi Jelgavas slimnīcai, līdz ar to stājas spēkā Zemgales
apgabaltiesas pērnā gada 16.oktobra spriedums, ar kuru četri
apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti pret viņiem
celtajās apsūdzībās, informēja tiesā.
Apgabaltiesa
šajā lietā attaisnoja bijušo Jelgavas slimnīcas vadītāju Andri
Ķipuru, kā arī pārējos krimināllietā apsūdzētos – “Digiteks”
valdes locekli Jāni Kramenu, “Digiteks” valdes
priekšsēdētāju Andri Gulbi un slimnīcas Diagnostiskās
radioloģijas nodaļas vadītāju Edmundu Kalniņu.
AT
konstatēja, ka prokurors kasācijas protestā daļēji atkārtojis
apelācijas protesta motīvus par Kriminālprocesa likuma
pārkāpumiem, kā arī apstrīdējis tiesas atzinumus par
pierādījumu ticamību, pietiekamību, kā arī dažu pierādījumu
pieļaujamību.
Izvērtējot
kasācijas protestā minētos argumentus un iepazīstoties ar
apelācijas instances tiesas argumentāciju, AT neradās šaubas par
pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. AT atzina, ka kasācijas
protests iesniegts nolūkā atcelt apelācijas instances tiesas
spriedumu nevis juridisku, bet gan faktisku iemeslu dēļ. Savukārt
lietas izskatīšana pēc būtības un pierādījumu vērtēšana no
jauna neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Izskatāmajā
lietā gan pirmās instances tiesa, gan apgabaltiesa apsūdzētos
attaisnoja. Tiesa atzina, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem
neapstiprinās apsūdzēto vainīgums celtajās apsūdzībās. Lietā
nav iegūti neapstrīdami, ticami un pietiekami pierādījumi par
apsūdzībās norādīto nodarījumu izdarīšanas apstākļiem,
materiālu labumu prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu,
slimnīcā atrastās naudas saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem,
amatpersonas stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā
nolūkā, prettiesisku rīcību viena uzņēmuma interesēs,
apsūdzēto tiešu vai netiešu nodomu tiem inkriminētos noziedzīgos
nodarījumos, nav pierādījumu apsūdzībā norādīto nodarījumu
rezultātā radītām sekām.
Kā
uzskata tiesa, apsūdzības apgalvojums par radīto būtisko
kaitējumu un smagām sekām faktiski balstīts uz pieņēmumiem.
Līdz ar to noskaidroto apstākļu kopums tiesai radot saprātīgas
šaubas par apsūdzētajiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu
sastāvu esību. Jelgavas pilsētas dome kā SIA “Jelgavas
pilsētas slimnīca” kapitāldaļu īpašniece veikusi pārbaudi
par iepirkumu un konstatējusi, ka “Jelgavas pilsētas slimnīca”
rīcība bija saimnieciska un lietderīga, jo preces iepirktas no
pretendenta, kas piedāvājis viszemāko cenu, tādējādi nodrošinot
vismazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tāpēc Jelgavas pilsētas
pašvaldībai finansiāli zaudējumi nav radīti.
Jelgavas
slimnīcas valdes loceklim bija inkriminēta dienesta stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošana, kukuļņemšana un izvairīšanās no
deklarācijas iesniegšanas. Savukārt slimnīcas nodaļas vadītājam
inkriminēta prettiesiska labuma pieņemšanu.
Tikmēr
abi uzņēmēji bija apsūdzēti par līdzdalību pilnvaru
ļaunprātīgā izmantošanā un pārsniegšanā, kukuļdošanu,
tirgošanos ar ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu
izmantošanu.
Šīs
darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem –
160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un
sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātāja bija šajos
konkursos uzvarējusī SIA “Digiteks”.
Saskaņā
ar apsūdzību divi SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
pārstāvji prettiesiski pieņēma atlīdzību no diviem uzņēmuma
“Digiteks” atbildīgajiem darbiniekiem kopumā 2300 latu
(1616 eiro) apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi
slimnīcas vajadzībām.
Jelgavas
slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes pieņēma
kukuli 2000 latu (1406 eiro) apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas
vadītājs – 300 latu (211 eiro) apmērā, iepriekš informēja
prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Foto: no arhīva
