Telefonkrāpniecība ir ļoti netehnoloģiska un vērsta uz cilvēcisko
īpašību izmantošanu, lai pārliecinātu cilvēkus veikt darbības, kuras tiem nevajadzētu
veikt, trešdien Finanšu nozares asociācijas preses konferencē atzina drošības
eksperti.
Finanšu nozares asociācija apliecināja, ka patlaban
aktivizējas krāpnieki, kuri zvana Latvijas iedzīvotājiem – banku klientiem un,
uzdodoties par banku darbiniekiem, cenšas izvilināt klientu internetbanku
pieejas datus – lietotājnumurus un paroles, kuras prasa apstiprināt ar
attālinātajiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, Smart-ID vai PIN kodiem.
Tādējādi krāpniekiem tiek dota iespēja piekļūt banku klientu kontiem un tajos
esošajiem finanšu līdzekļiem.
Finanšu nozares asociācijas informācijas tehnoloģiju
(IT) drošības darba grupas vadītājs, “SEB bankas” Informācijas
drošības vadītājs Oskars Blumbergs stāstīja, ka cilvēkus mēģina pārliecināt par
it kā no viņu konta veiktām darbībām, tāpēc cilvēkiem rodas vēlme atcelt šīs
šķietamās darbības.
“Nevajag steigā pieņemt lēmumus un nevajag veikt
šīs krāpnieku iniciētās darbības. Kritiski jāizvērtē stāstītais un mazāko šaubu
gadījumā jāsaka, ka tiks pārzvanīts uz banku. Tikai zvanot uz publiski zināmu
bankas numuru, var pārliecināties, ka tiešām runājat ar bankas
darbinieku,” sacīja Blumbergs.
Viņš piebilda, ka cilvēki, kuri jau reizi ir
saskārušies ar krāpnieku zvaniem, ir tendēti otru reizi uz šādiem zvaniem
neiekrist. Vienlaikus Blumbergs piebilda, ka, augot valsts iedzīvotāju
labklājībai, Latvijas iedzīvotāji arī turpmāk saglabāsies kā mērķis šādiem
telefonkrāpniekiem.
Blumbergs ieteica būt gataviem šādai situācijai un
finanšu pakalpojumu izmantošanu pielāgot savām vajadzībām – noteikt limitus,
atslēgt pakalpojumus, kurus nav plānots izmantot. Tāpat Blumbergs ieteica
atvērt divus kontus, ja tiek glabāta ievērojamāka naudas summa, un kontam, kurā
atrodas lielākā daļa līdzekļu, noteikt mazākus limitus un nepiesaistīt maksājumu
karti.
“Novērots, ka vieglprātīgāk pret autentifikāciju
izturas tie cilvēki, kuriem šķiet, ka viņiem nav naudas. Arī šādā gadījumā
krāpnieki, iegūstot pieeju kontam, to var izmantot ātro kredītu ņemšanai,
tādējādi konta īpašnieku atstājot ar ievērojamām kredītsaistībām,”
skaidroja Blumbergs.
“Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns
informēja, ka šādi telefonkrāpniecības gadījumi novēroti ilgi un tie joprojām
ir pietiekami intensīvi. Piemēram, tikai pēc viena sakaru operatora datiem
pēdējo 30 dienu laikā bijuši vairāk nekā 6000 krāpnieku zvani.
“Acīmredzot, valstij būtu jāpilnveido regulējums
operatoriem, lai tie varētu palīdzēt apkarot šādu krāpniecību un bloķēt tajā
izmantotos numurus. Savukārt iedzīvotājiem uz savām iekārtām būtu jāiepazīstas
ar atkopšanās stratēģiju, kādā veidā var bloķēt kontus, atsaukt veiktās
darbības,” sacīja Teivāns.
Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas
nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja, ka VP telefonkrāpniecības
izmeklē jau divus gadus un patlaban tā ir evolucionējusi no iepriekš
izplatītajiem zvaniem ar aicinājumiem ieguldīt dažādās finanšu platformās vai
izmantot viltus brokeru pakalpojumus.
“Šo zvanu skaits samazinās, bet parādās zvani,
kuri mēģina izkrāpt autentifikācijas datus. Noziedznieku pēdas ved uz
Austrumeiropas valstīm, bet tā nav Krievija. Viena no būtiskākajām pazīmēm –
noziedznieki runā tikai krieviski un nesaprot latviešu valodu. Tā noziedzniekus
iespējams identificēt, jo nevienā finanšu iestādē nebūs darbinieka, kurš nespēj
sarunāties latviešu valodā,” sacīja Homenko.
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks
aicināja iedzīvotājus rūpīgi izturēties pret autentifikācijas rīkiem, jo tos
nav tiesīgs pieprasīt neviens, pat ne bankas darbinieks. Tāpat sabiedrība tiek
aicināta informēt VP par šādiem gadījumiem, jo VP veic monitoringu un piefiksē
visus krāpniecībā izmantotos numurus, skaidroja Homenko.
Foto: no arhīva
