Latvijas Ugunsdrošības asociācija (LUA) vērsusies pie
premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) ar aicinājumu
sakārtot kritiskajā stāvoklī esošo VUGD depo tīklu, informēja
asociācijā.
Asociācijas skatījumā, situācija ir tik nopietna, ka
tās nerisināšanu vairs nevar atlikt uz vēlāku laiku, kā arī atjaunošanu vairs
nevar veikt pakāpeniski.
“Jau 2008.gadā tā laika valdība pieņēma lēmumu
atbalstīt jaunu VUGD depo izbūvi, rekonstrukciju un tehnikas iegādi, plānojot
piešķirt tam 200 miljonus latu. Krīzes dēļ plānus atlika. Ir pagājuši 12 gadi,
bet valdība kavējas ar finansiālu atbalstu. Šobrīd situācija ir tik kritiska,
ka depo infrastruktūras atjaunošana jāveic uzreiz, to vairs nevar darīt
pakāpeniski,” norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Babra.
Asociācija atbalsta pēc iekšlietu ministra Sanda
Ģirģena (KPV LV) iniciatīvas sagatavoto plānu VUGD infrastruktūras sakārtošanā
– piecu gadu laikā uzbūvēt vai renovēt 50 depo 49 Latvijas pilsētās, kā arī
uzskata par mūsdienīgām prasībām atbilstošu redzējumu par vairāku tipveida
moduļa depo izbūvi, kur vienā ēkā varētu atrasties vairāki iekšlietu dienesti,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un pašvaldības policija.
Šis projekts būtu ne tikai funkcionāls un atbilstošs
mūsdienu pasaules glābēju praksei, bet arī energoefektīvs un atbilstu
augstākajiem Eiropas vides ekoloģijas standartiem.
Asociācijas ieskatā tik apjomīga projekta īstenošanā
būtu svarīgi izmantot Eiropas fondu līdzekļu atbalstu. Šobrīd aktuāls jautājums
ir par valdības politisko izšķiršanos pieteikt projektu un saņemt finansējumu
no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.
Pēdējo gadu statistika parāda, ka glābēju darba apjomi
tikai pieaug. Tāpēc Latvijā ir svarīgi stiprināt iekšējo drošību, nodrošinot
glābējiem atbilstošus darba apstākļus.
Infrastruktūra ir izšķirošs faktors, ja tiek runāts
par iespējām reaģēt cilvēku glābšanā. Nav pieļaujami, ka daļa VUGD ēku ir
morāli un tehniski novecojušas un paildzina izbraukšanas ātrumu uz izsaukuma
vietu, kā arī nav piemērotas tehnikas un ekipējuma uzglabāšanai, norāda
asociācijā.
Pēdējo piecu gadu laikā ir īstenoti tikai seši jaunu
depo būvniecības projekti. Turklāt asociācijas ieskatā par valsts attieksmi
pret tik svarīgo cilvēku glābšanas jomu var vērtēt pēc tā, ka vēl joprojām
glābšanos darbos piedalās vairāk nekā 100 padomju ražojuma “ZIL”
transportlīdzekļu.
Šīs automašīnas ir videi kaitīgas, degvielas
“kapsētas”, to maksimālais braukšanas ātrums ir 70 – 80 kilometri
stundā un nav tehniski aprīkotas ar mūsdienīgu glābšanas aprīkojumu.
Latvijas Ugunsdrošības asociācija ir dibināta
2002.gadā, un tā apvieno ap 30 Latvijas un starptautisko vadošos ugunsdzēsības
un ugunsdrošības servisa uzņēmumus, kā arī tā sadarbojas ar daudzām
sabiedriskām organizācijām. Tā piedalās vairākās ministriju un starpnozaru
veidotās darba grupās.
Foto: no arhīva
